Prezentācija seminārā "Sociālā uzņēmējdarbība – kas lācītim vēderā?", kas notika 2014.gada 11.februārī

1. Latvija ceļā uz sociālo
uzņēmējdarbību
Agnese Lešinska, PROVIDUS pētniece/juriste

2. SĀKUMS
• 2011.gada rudenī tika iniciēti grozījumi “Biedrību un
nodibinājumu likumā”
• Tika identificēta problēma – ir organizācijas, kas nav īsti
komersanti un nav arī NVO
• Kopš 2008.gada tiek rīkots Sociālās uzņēmējdarbības forums
• 2010.gadā SFL uzsāka finansiālā atbalsta sniegšanu radošām
iniciatīvām jeb „brigādēm“ (47 uzņēmumiem) – HOPP, JuHU,
Lude, MAMMU
• 2011.gadā SFL izsludināja grantu konkursu, atbalstot SU Latgales
reģionā
• 2012.gadā SFL sadarbībā ar REA Mentoru klubu izsludināja grantu
konkursu, veicinot jaunu SU izveidi un piedāvājot mentora
pakalpojumus esošajiem, utt
• Šādu netipisku uzņēmumu radās arvien vairāk

3. • PROVIDUS un Latvijas Pilsoniskā Alianse veica pētījumu
• Pētījuma mērķis–izpētīt 11 Eiropas valstu normatīvo
regulējumu (definīcijas, kritērijus) un pieejamos
atbalsta instrumentus (finanšu un citus) sociālajai
uzņēmējdarbībai, kā arī piedāvāt risinājumus Latvijai
• Autori– Agnese Lešinska, Gatis Litvins, Rasma Pīpiķe,
Inta Šimanska, Oskars Kupics, Katrīne Bušēvica
• Finansiālais atbalstītājs – Sorosa fonds – Latvija

4. Pētījuma secinājumi (I)
• SU aizsākumi Eiropā - 20.gs 80to gadu beigās Itālijā –
1991.gadā spēkā stājās likums par sociāliem
kooperatīviem
• 90tajos gados SU koncepts kļuva pazīstams Spānijā,
Portugālē, Beļģijā, Lielbritānijā
• SU tiek nošķirti no sociāli atbildīgas uzņēmējdarbības,
NVO darbības un valsts sniegtās sociālās palīdzības

5. Pētījuma secinājumi (II)
• SU ir privātpersonas biznesa vidē
• Mērķis – risināt sociālas jeb sabiedrībai būtiskas problēmas
• Ir valstis, kur ar SU nodarbojas NVO, bet tikai tajās, kur NVO var
brīvi nodarboties ar saimniecisko darbību
• SU nevar aizstāt valsts un pašvaldības sniegto sociālo atbalstu
• Daudzās valstīs ir speciāli normatīvie akti (Lietuva, Somija,
Slovākija, Polija) , dažās nav (Igaunija, LV)
• Dažādas pieejas – īpaša juridiskā forma (UK – sociālā firma) vai
statuss (Lietuva)
• Tipiskākās juridiskās formas – sākotnēji kooperatīvi, tagad – formu
daudzveidība
• Darbības jomas - no darba integrācijas uzņēmumiem līdz vides,
kultūras un citu sociālo problēmu risināšanu

6. Pētījuma secinājumi (III)
Kāpēc vajadzīgi sociālie uzņēmumi?
• SU risina problēmu, ko neviens cits nerisina
• SU veicina sabiedrības iesaisti problēmas
risināšanā – gan “klientus”, gan “blakus esošos”
• SU mērķis nav nopelnīt, lai vairāk izmaksātu
dividendēs
• SU darbībai ir ilgtspējīgāks raksturs
• SU daudz efektīvāk var sasniegt labāku rezultātu

7. Pētījuma secinājumi LV
•
•
•
•
•
•
•
•
Nav valsts regulējuma, ietvara, skaidru kritēriju
Pašpasludināti
Sabiedrībā nav izpratnes par to kas ir SU
Daudzi uzņēmumi, NVO nezina, ka atbilst SU pazīmēm
Darbojas kā komersanti, kā nevalstiskas organizācijas
Nav valsts atbalsta instrumenti tieši SU
Jauni uzņēmumi, ne vecāki par 3 gadiem
Mazi uzņēmumi, nodarbina (pastāvīgi) ne vairāk kā 3-5
darbiniekus

8. Ar skatu uz rītdienu.. (I)
• LM izstrādā koncepciju “Sociālās
uzņēmējdarbības attīstības tiesiskie risinājumi”
• Piedalās – NVO, ministriju pārstāvji
• Paredzams, ka būs speciāls likums + grozījumi
daudzos citos NA
• Ejam līdzi Eiropas plūsmai.. Apsteidzot Igauņus!

9. Ar skatu uz rītdienu.. (II)
SU raksturo vairākas pazīmes –
1. mērķis ir risināt sabiedrībai nozīmīgu sociālo problēmu,
radot novērtējamu un derīgu sabiedrisko labumu;
2. darbība ir organizēta atbilstoši komercdarbības praksei,
radot preces un sniedzot pakalpojums tirgum
3. peļņa tiek novirzīta sociālo mērķu sasniegšanai,
uzņēmuma darbības attīstībai vai rezerves fonda
veidošanai
4. Darbinieki saņem samērīgu un tirgus situācijai
atbilstošu darba samaksu
5. pārvaldes metodes un īpašumtiesību īstenošana balstās
uz demokrātiskiem un līdzdalības principiem,
uzņēmuma pārvaldē iesaistot darbiniekus vai
ieinteresētās puses

10. Ar skatu uz rītdienu.. (III)
• Valsts vai pašvaldības uzņēmums, pat, ja tas
pilda kādu likumā noteiktu sabiedrisku funkciju,
nav uzskatāms par sociālu uzņēmumu
• Pašvaldībai ir citi instrumenti kā veicināt SU
darbību – atbalsta granti, inkubatori, telpu
noma, utt.

11. Process

12. Valsts atbalsts SU
-
-
SU kā īpašas kategorijas atpazīšana un
nošķiršana
Nodokļu atlaides (Maltā SU nav jāmaksā
ienākumu nodoklis)
Īpašs statuss iepirkumu procedūrās
Īpaši biznesa inkubatori
Īpaši grantu mehānismi

13. Process
Pilns pētījuma teksts
www.providus.lv
vai
www.politika.lv
vai
www.socialauznemejdarbiba.lv
Sazinieties ar autoriem! :
agnese@providus.lv
gatis@providus.lv
rasma@nvo.lv
inta@nvo.lv