Bieži vien ir tā, ka mēs pat nezinām, ko varētu atbildēt tiem, kas cenšas nomelnot Latvijas zemi un tautu... Labs palīgs [špikeris, ja gribiet] vēstures zināšanu un patriotisma stiprināšanā varētu būt slaidrāde "Latvijas 100 gadi", kuras pamattēma ir nacionālās neatkarības ideja, Latvijas valsts izveidošanās, okupācija, valstiskuma atjaunošana un laiks līdz 2015.gadam.

1. Patiesībā...
- mēs tik maz zinām par savas valsts vēsturi,
par tiem, kas ziedoja sevi LATVIJAS VĀRDĀ...

2. Latvijas simts gadi
[kopš 1914.gada]
Nacionālās neatkarības ideja,
Latvijas valsts izveidošanās, okupācija,
valstiskuma atjaunošana un laiks
līdz 2015.gadam

3. 1944. gadā Latvijā saimniekoja vācu okupanti,
un visas pazīmes liecināja, ka zemei draud arī atkārtots
PSRS komunistu režīms.
Latvijas Centrālā Padome izveidoja Memorandu,
ko parakstīja 189 Latvijas patrioti.
Neraugoties uz iespējamām represijām,
viņi paveica to, ko varēja un vajadzēja izdarīt.
Iedvesmojoties no tālaika valsts un sabiedrisko darbinieku
drosmīgās un atbildīgās rīcības, ir tapis
sekojošais Latvijas vēstures faktu apkopojums.
Saules mūžu Latvijai!

4. Izmantotie resursi:
Latvija20gadsimts.lv
csb.gov
Zudusī Latvija
wikipedia.org
un citi
Paldies padomdevējiem
un palīgiem
*
Fotomateriālu īpašnieki nav norādīti.
Par visiem jautājumiem rakstīt:
lvf@inbox.lv

5. 1914.gadā Helsinkos Miķelis Valters
izdod brošūru Mūsu tautas jautājums,
kuru veltī Rainim; tajā tiek aizstāvētas
Latvijas valstiskuma idejas.
Miķelis Valters ir pirmais latviešu
sabiedriskais darbinieks, kurš publiski
izvirzīja suverēnas Latvijas valsts
izveidošanas nepieciešamību jau 1903.
gadā žurnālā „Proletārietis” rakstā
„Patvaldību nost! Krieviju nost!”
Miķelis Valters

6. ● 1914.gada jūlijā ir sācies I pasaules karš.
● Vācija 1.augustā piesaka karu Krievijai, armijā mobilizē tūkstošiem
latviešu.
● 1915.gada maijā vācu karaspēks ielaužas Latvijas teritorijā, tiek ieņemta
Liepāja.
● 1915.gada vasarā bēgļu gaitās spiesti doties gandrīz pusmiljons
Kurzemes un Zemgales iedzīvotāju. Jūlijā uz Iekškrieviju sāk evakuēt
Rīgas uzņēmumus, Rīgas iedzīvotāju skaits samazinās par 50%.

7. ● 1915.gada 10.jūnijā Jānis Goldmanis iesniedz Krievijas
armijas virspavēlniekam lūgumu atļaut Krievijas armijas
sastāvā dibināt latviešu vienības. 1.augustā Krievijas armijas
Ziemeļrietumu frontes virspavēlnieks Aleksejevs paraksta
pavēli par divu latviešu strēlnieku bataljonu formēšanu.
Oktobrī pirmās kaujas ar latviešu strēlnieku bataljonu
piedalīšanos. Bataljonus pārveido par pulkiem.
● 1915.gada 30.decembrī Petrogradā (Sanktpēterburgā)
latviešu bēgļu organizācijas izveido Bēgļu apgādāšanas
centrālkomiteju ar Vili Olavu, Jāni Čaksti un Arvedu Bergu
priekšgalā.
3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona brīvprātīgie
1915. gada augustā

8. ● 1917.gada janvārī (1916.gada decembrī pēc vecā stila)
asiņainās Ziemassvētku kaujas un mēģinājumi atbrīvot
Jelgavu.
● 1917.gada 8.martā (23.februārī) Krievijā demokrātiska
revolūcija gāž cara monarhiju un pasludina Republiku,
Pagaidu valdības vadītājs Aleksandrs Kerenskis.
Latviešu strēlnieki ar gāzmaskām Tīreļpurvā

9. ● 1917.gada septembrī vācu karaspēks ieņem Rīgu;
pirms tam smagas aizstāvēšanās
kaujas pie Mazās Juglas, kur latviešu strēlnieki aizkavē
vācu karaspēka uzbrukumu un izglābj no ielenkuma
krievu 12.armiju.
● 1917.gadā dibinātas pirmās latviešu pilsoniskās partijas,
piemēram, Latviešu Zemnieku savienība. 14.jūlijā notiek
I LZS kongress.
Vācu karaspēks šķērso Daugavu pie Ikšķiles 1917. gada 2. septembrī.

10. ● 1917.gada 7.novembrī (25.oktobrī) Krievijā boļševiki ar
Ļeņinu priekšgalā sarīko valsts apvērsumu un gāž
Pagaidu valdību.
● 1917.gada 16.novembrī Valkā sākas
Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes pirmā sesija.
Padome bija iecerēta kā latviešu partiju politiska
organizācija. Savā pirmajā sesijā tā pieņēma deklarāciju
par apvienotas un autonomas Latvijas izveidošanu
Vidzemes, Kurzemes un Latgales latviešu apriņķos.
● 1917.gada 22.novembrī Valkā dibināta sarkanā jeb
padomju valdība Friča Roziņa vadībā.
● 1917.gada 11.decembrī Petrogradā ierodas pirmais
latviešu sarkano strēlnieku bataljons.

11. ● 1917.gada 20.decembrī Padomju Krievijā nodibina
Viskrievijas ārkārtējo komiteju cīņai ar kontrrevolūciju un
sabotāžu - "Čeku".
● 1917.gada 22.decembrī Brestļitovskā sākas miera
pārrunas starp Vāciju un Padomju Krieviju.
● 1918.gada 6.janvārī Petrogradā boļševiki atlaiž
Satversmes sapulci.
● 1918.gada 28.janvārī Latviešu Nacionālā Pagaidu
Padome pulcējās savā otrajā sesijā.
● 1918.gada 30.janvārī Latviešu Pagaidu Nacionālā
Padome deklarē, ka Latvijai jākļūst par brīvu un
demokrātisku republiku.
● 1918.gada 20.februārī austrumu frontē vācu karaspēks
pāriet uzbrukumā, ieņemot Polocku, Dvinsku un
22.februārī arī Cēsis un Valmieru.

12. ● 1918.gada 3.martā Padomju Krievija un
Vācija slēdz mieru Brestļitovskā, paredzot, ka
Latgale paliek Krievijai, Kurzeme un Vidzeme
nonāk Vācijas atkarībā. Daudzi latviešu
strēlnieki dodas uz Krieviju, kur aprīlī tiek
izveidota Latviešu padomju divīzija. Tā ir
pirmā regulārā Sarkanās armijas karaspēka
vienība, kas piedalās visās smagākajās
kaujās.
● 1918.gada 15.martā ar Vācijas ķeizara
Vilhelma II piekrišanu Jelgavā proklamē
Kurzemes hercogistes atjaunošanu.
● 1918.gada 12.jūlijā Latviešu pagaidu
nacionālā padome pilnvaro Zigfrīdu Annu
Meierovicu pārstāvēt tos ārzemēs. Pildot
Latvijas pagaidu nacionālās padomes
pilnvarotā pienākumus pie Lielbritānijas
valdības, Z.A. Meierovics augustā ierodas
Londonā.
Zigfrīds Anna Meierovics

13. ● 1918.gada septembrī Jukums Vācietis kļūst
par Sarkanās armijas virspavēlnieku.
● 1918.gada 28.oktobrī Zigfrīds Anna
Meierovics Londonā gūst apstiprinājumu no
Lielbritānijas valdības, ka tā atzīst Latviešu
Pagaidu Nacionālo padomi par de facto
Latvijas valdību.
● 1918.gada novembrī Vācijā notiek revolūcija,
kas gāž monarhiju, Padomju Krievija lauž
Brestļitovskas miera līgumu.
● 1918.gada 11.novembrī Lielbritānija atzīst
Latvijas valstisko neatkarību „de facto”.
● 1918.gada 12.novembrī Latviešu Pagaidu
Nacionālā padome pilnvaro Zigfrīdu Annu
Meierovicu pārstāvēt LPNP ārzemēs.
Jukums Vācietis bija Latviešu strēlnieku
komandieris Pirmā Pasaules kara laikā,
vēlāk pirmais Padomju Krievijas visu bruņoto
spēku virspavēlnieks Krievijas Pilsoņu kara
laikā.

14. ● 1918.gada 15.novembrī Vācijas Tautas
pilnvaroto padome ieceļ līdzšinējo
Vācijas valsts komisāru Baltijas
provincēs Augustu Vinnigu par
ģenerālpilnvaroto Baltijā.
● 1918.gada 17.novembrī Rīgas Latviešu
amatnieku biedrības krājaizdevu kases
telpās notiek sēde, kurā apvienojas
Latviešu Pagaidu Nacionālā padome ar
Demokrātisko bloku, izveidojot Latvijas
Tautas padomi. Par Latvijas Tautas
padomes priekšsēdētāju ievēl
Jāni Čaksti, par Pagaidu valdības
Ministru prezidentu - Kārli Ulmani.
Jānis Čakste. (dzimis 1859. gada 14.
septembrī, miris 1927. gada 14. martā)
bija pirmais Latvijas Valsts prezidents

15. ● 1918.gada 18.novembrī Rīgā Latvijas Tautas
padome proklamē Latvijas valsts neatkarību.
● 1918.gada 25.novembrī vācu valdība Augusta
Vinniga personā apliecina gatavību atzīt Latvijas
Tautas padomi un Pagaidu valdību.
Latvijas neatkarības proklamēšana 1918.gadā

16. ● 1918.gada 26.novembrī vācu
civilpārvalde nodod varu Latvijas
Pagaidu valdībai, kas kļūst par
augstāko varu latviešu apdzīvotajā
etnogrāfiskajā teritorijā.
● 1918.gada 1.decembrī Padomju
Krievijas karaspēks iebrūk Latvijā.
● 1918.gada 4.decembrī Krievijā tiek
izveidota Latvijas padomju valdība ar
Pēteri Stučku priekšgalā. Sākas
"sarkanais terors" Latvijā.
● 1918.gada 18.decembrī Rīgas ostā
ienāk britu karakuģi.
● 1919.gada 3.janvārī Rīgu ieņem
Sarkanā armija. Latvija ir kara stāvoklī
ar Padomju Krieviju.
Pēteris Stučka

17. ● 1919.gada 5.janvārī Jelgavā tiek
saformēts Latviešu atsevišķais
bataljons, ko komandē Oskars Kalpaks.
● 1919.gada 13.-15.janvārī 1.Latvijas
Padomju kongress pasludina Latvijas
Sociālistisko Padomju Republiku.
● 1919.gada 25.janvārī nodibina
Tautu Savienību.
● 1919.gada 3.februārī par Vācijas
karaspēka virspavēlnieku Baltijā kļūst
ģenerālis Rīdigers fon der Golcs.
● 1919.gada 3.martā Latvijas teritorijā
uzbrukumu Sarkanai armijai sāk vācu
6.rezerves korpuss un landesvērs, kura
sastāvā ir arī Oskara Kalpaka
komandētais Latviešu bataljons.
Oskars Kalpaks, latviešu pulkvedis,
pirmās Latvijas karaspēka vienības
komandieris

18. ● 1919.gada 4.martā Liepājā darbu sāk
Latvijas Preses birojs "Latopress"-
šodienas informācijas aģentūras "LETA"
priekštecis.
● 1919.gada 6.martā krīt landesvēra
Latviešu bataljona komandieris
pulkvedis Oskars Kalpaks.
● 1919. gada 20. martā dibina
Aizsargu organizāciju.
● 1919.gada 31.martā Igaunijas teritorijā
izveido Ziemeļlatvijas brigādi.
● 1919.gada 16.aprīlī pret Latvijas
Pagaidu valdību Liepājā notiek
apvērsums, tiek izveidota provāciska
valdība, kuru 11.maijā uzņemas vadīt
Andrievs Niedra.
Andrievs Niedra. Latviešu mācītājs,
sabiedriskais darbinieks, politiķis,
rakstnieks. Niedras valdība bija
provācisks Latvijas Pagaidu valdības
Ministru kabinets laikā no 1919. gada
10. maija līdz 26. jūnijam

19. ● 1919.gada 4.maijā nodibina
Latvijas Mākslas akadēmiju.
● 1919.gada 6.maijā Parīzes Miera
konferences ietvaros izveido
speciālu Baltijas komisiju Esme
Hovarda vadībā.
● 1919.gada 22.maijā landesvēra
vācu daļas ieņem Rīgu.
● 1919.gada 6.jūnijā sākas Cēsu
kaujas, kurās līdz 3.jūlijam pret
vācu karaspēku un landesvēra
vācu daļām cīnījās Igaunijas
armija un Ziemeļlatvijas brigāde
ģenerāļa Jorģa Zemitāna vadībā.
Jorģis Zemitāns. Latviešu pulkvedis, III
šķiras Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris

20. ● 1919.gada 10.jūnijā Parīzes Miera konferences Baltijas komisija
izskata Latvijas iespējamo atzīšanu de jure, to noraidot.
● 1919.gada jūnijā Jelgavā ierodas bijušais Krievijas armijas virsnieks
Pāvels Bermonts, kurš organizē Rietumkrievijas atbrīvošanas armiju.
● 1919.gada 19.-22.jūnijs - kaujas pie Cēsīm. Igauņu un latviešu
karaspēks sakauj vācu karaspēka vienības pie Cēsīm 22.jūnijā, vēlāk
šo dienu svin kā Varoņu dienu.
Igaunijas armijas bruņuvilciens Cēsīs 1919. gada 6. jūnijā. Pie tā sapulcējušies
Ziemeļlatvijas brigādes un Igaunijas armijas virsnieki. Centrā, ģērbies mētelī —
Ziemeļlatvijas brigādes komandieris pulkvedis J. Zemitāns.

21. ● 1919.gada 28.jūnijā Parīzē paraksta
Versaļas līgumu.
● 1919.gada 3.jūlijā noslēgts
Strazdumuižas pamiers, paredzot,
ka vāciešiem, kas nav Latvijas
pavalstnieki, jāatstāj Rīga un Latvija.
● 1919.gada 6.jūlijā Rīgā ienāk
Ziemeļlatvijas brigāde ar ģenerāli
Jorģi Zemitānu priekšgalā.
● 1919.gada 8.jūlijā Rīgā ar kuģi
"Saratov" no Liepājas atgriežas
Kārļa Ulmaņa vadītā Latvijas
Pagaidu valdība.
● 1919.gada 10.jūlijā par Latvijas
armijas pirmo virspavēlnieku ieceļ
ģenerāli Dāvidu Sīmansonu.
Dāvids Sīmansons. 1919. gada 10. jūlijā
tika izdota pavēle nr.1 Latvijas armijai, ar
kuru ģenerālis Sīmansons paziņoja par
savu stāšanos Latvijas armijas
virspavēlnieka amatā. Šī diena tiek
atzīmēta kā Latvijas armijas dzimšanas
diena.

22. ● 1919.gada 19.augustā Latvijas Tautas padome vienbalsīgi
pieņem Satversmes sapulces vēlēšanu likumu.
● 1919.gada 14.septembrī Tallinā notiek Somijas, Igaunijas,
Latvijas un Lietuvas valdību vadītāju un ārlietu ministru
konference.
● 1919.gada 28.septembrī svinīga
Latvijas Universitātes atklāšana.
● 1919.gada 8.oktobrī Rīgai uzbrukumu sāk Bermonta armija.
● 1919.gada 11.oktobrī sākas Igaunijas, Latvijas un Lietuvas
delegāciju pārrunas par miera jautājumiem ar Krieviju.
● 1919.gada 10.novembrī Latvijas armija sāk pretuzbrukumu
bermontiešiem.
● 1919.gada 11.novembrī no bermontiešiem atbrīvo
Pārdaugavu. 11.novembri pēc tam sāk atzīmēt kā
Lāčplēša dienu.

23. ● 1919.gada 18.novembrī Bermonta vadītā Rietumkrievijas
atbrīvošanas armija pāriet Vācijas valdības aizsardzībā.
● 1919.gada 21.novembrī no bermontiešu karaspēka tiek
atbrīvota Jelgava. 23.novembrī atbrīvo Dobeli un tās
apkārtni.
● 1919.gada 26.novembrī Latvijas Pagaidu valdība konstatē,
ka Latvijai ir iestājies kara stāvoklis ar Vāciju, pārtraucot ar
to diplomātiskās attiecības.
● 1919.gada 5.decembrī Tartu sākas separātiskas Igaunijas
sarunas ar Padomju Krieviju par karadarbības
pārtraukšanu.
● 1919.gada 9.decembrī Latvijas novērotāju delegācija Tartu
saņem no Padomju Krievijas pamiera projektu.

24. ● 1920.gada 2.janvārī uz Maskavu izbrauc Latvijas Sarkanā
krusta delegācija [lai vestu slepenas mieras sarunas ar
Krieviju].
● 1920.gada 3.janvārī sākas Latgales atbrīvošanas kaujas,
kopā ar Latvijas armiju cīnās Polijas karaspēks, kopīgiem
spēkiem tiek atbrīvota Daugavpils.
● 1920.gada 13.janvārī par savas darbības izbeigšanu paziņo
Pētera Stučkas vadītā Sociālistiskās Padomju Latvijas
valdība.
● 1920.gada 20.janvārī Latvija un Padomju Krievija paraksta
līgumu par pamieru, Krievija apņemas atstāt Latgali.
● 1920.gada 1.februārī tiek pārtraukta kara darbība starp
Krieviju un Latviju.

25. ● 1920.gada 26.martā Latvijas ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics
paziņo Krievijas pusei, ka Latvija ir gatava sākt miera sarunas.
● 1920.gada 16.aprīlī Maskavā sākas oficiālas miera sarunas starp
Latviju un Padomju Krieviju.
● 1920.gada 17.-18.aprīlī notiek Satversmes Sapulces vēlēšanas, kur
ievēlē 150 deputātus. Sapulce darbojas līdz 1922.gada 7.novembrim.
● 1920.gada 1.maijā Satversmes sapulces pirmā sēde. 1.maijs vēlāk ir
svētku diena kā Satversmes sapulces sasaukšanas diena.
Satversmes sapulces prezidents ir Jānis Čakste.
1920.gada 1.maijā uz savu pirmo sēdi sanāca pirmais Latvijas tautas vēlētais parlaments -
Satversmes Sapulce.

26. ● 1920.gada 14.maijā un pēc tam 18.septembrī Latvija
iesniedz oficiālu lūgumu par uzņemšanu Tautu Savienībā,
bet tos noraida, aizbildinoties, ka Latvija nav atzīta de jure.
● 1920.gada 12.jūnijā Latvija un Krievija paraksta bēgļu
reevakuācijas līgumu.
● 1920.gada 18.jūnijā Satversmes sapulce apstiprina Kārļa
Ulmaņa vadīto Ministru kabinetu.
● 1920.gada 15.jūlijā tiek noslēgts Latvijas pagaidu miera
līgums ar Vāciju.

27. ● 1920.gada 9.jūlijā Padomju Krievija piekrīt pārcelt miera
sarunas ar Latviju uz Rīgu.
● 1920.gada 9.augustā ASV Valsts departaments oficiāli
paziņo par Baltijas valstu atzīšanu.
● 1920.gada 11.augustā Rīgā tiek parakstīts
miera līgums ar Padomju Krieviju.
Latvijas - Krievijas miera līguma parakstīšana Rīgā.

28. ● 1920.gada 18.septembrī Satversmes
sapulce apstiprina Lāčplēša kara ordeni
ar devīzi "Par Latviju". Ordeņa zīmējumu
izgatavoja brīvības cīņu dalībnieks Jānis
Aleksandrs Liberts.
● 1920.gada 13.novembrī Ženēvā ierodas
Latvijas delegācija Zigfrīda Annas
Meierovica vadībā, jo Tautu Savienībā
gatavojas izskatīt jautājumu par Latvijas
uzņemšanu Tautu Savienībā.
● 1920.gada 16.decembrī Tautu Savienības
asambleja izskatīja Baltijas valstu
uzņemšanas jautājumu. Par Latvijas
uzņemšanu balsoja piecas valstis - Itālija,
Kolumbija, Paragvaja, Persija un
Portugāle, pret bija 24, atturējās 13
valstis.
● 1921.gada 26.janvārī Sabiedroto valstu
Augstākā padome atzīst Latvijas valsts
pastāvēšanu „de jure”.
Lāčplēša kara ordenis

29. ● 1921.gada 18.martā Rīgā miera līgumu paraksta Krievija un Polija.
● 1921.gada 17.jūnijā Satversmes sapulce apstiprina Zigfrīda Annas
Meierovica vadīto Ministru kabinetu.
● 1921.gada 1.septembrī Tautu savienības ģenerālsekretāram seram
Ērikam Dramondam tiek iesniegts jauns uzņemšanas lūgums,
22.septembrī Latviju uzņem Tautu Savienībā 38 valstu pārstāvjiem
balsojot par, 10 - pret. (Latvijas delegācija piedalās visās TS
Pilnsapulcēs - asamblejās, izņemot pēdējo - 21., kas notika
1946.gada 8.aprīlī)
● 1922.gada 15.februārī Satversmes sapulce, atturoties pieciem
Latgales Kristīgo zemnieku partijas deputātiem, pieņem
Latvijas Republikas pamatlikuma – Satversmes pirmo daļu.
Latvijas atzīšana de iure. Ārlietu ministrs
Z.A. Meierovics, ministrijas darbinieki un
diplomātiskie pārstāvji ārvalstīs pēc
Latvijas "de iure" atzīšanas. Parīze, 27. –
31.01.1921. (1.rindā no kreisās Miķelis
Valters, Zigfrīds Anna Meierovics, Jānis
Lazdiņš; 2. rindā no kreisās Oļģerds
Grosvalds, Georgs Bisenieks, Jānis
Tepfers)

30. ● 1922.gada 5.aprīlī Saeimai neizdodas
vienoties par Satversmes otro daļu, kurā
bija paredzēts noteikt pilsoņu tiesības un
pienākumus.
● 1922.gada 27.jūlijā, Latvijas Ministru
prezidents Z.A. Meierovics dod rīkojumu
izstrādāt noteikumus konkursam par
granīta Piemiņas staba (Latvijas
atbrīvošanas cīņās kritušiem karavīriem
veltīta Brīvības pieminekļa) celšanu Rīgā.
● 1922.gada 28.jūlijā ASV kā pēdējā no
lielvalstīm atzīst Latvijas neatkarību de jure.
● 1922. gada 3. augustā tiek pieņemti
noteikumi par naudu. Latvijas rublis tika
mainīts pret Latvijas latu attiecībā 50/1.
● 1922.gada 7.-8.oktobrī notiek 1.Saeimas
vēlēšanas.
● 1922.gada 14.novembrī Saeima ievēl pirmo
Latvijas Valsts prezidentu – Jāni Čaksti.
Piecu latu monēta,
ko lietoja pirms Otrā pasaules kara.
Izskata autors Rihards Zariņš.

31. ● 1922.gada 3.decembrī, pateicoties Tautas
labklājības ministrijas Sociālās aprūpes
departamenta direktora A.Sīļa iniciatīvai un
pūlēm, Rīgā, Kapseļu ielas 31. namā nodibināts
Latvijas Valsts pirmais bērnunams.
● 1922.gada 22.decembrī Maskavā beidzas
atbruņošanās konference, kurā piedalās Krievija,
Polija, Lietuva, Igaunija, Somija un Latvija.
● 1923.gada 2.aprīlī Mazirbē dzejnieka un kultūras
darbinieka Kārļa Staltes vadībā tiek nodibināta
Līvu savienība.
● 1923.gada 18.septembrī, savu pirmo sēdi notur
Pieminekļu valde – Latvijas vēsturē pirmā īpašā
valstiskā institūcija, kas par savu uzdevumu
izvirzīja kultūras pieminekļu aizsardzību.
● 1923.gada 27.septembrī, ap plkst. 23 naktī
netālu no Daudzevas stacijas notiek Latvijai
sensacionāla pasažieru vilciena aplaupīšana, ko
organizē Ansis Kaupēns.

32. ● 1923.gada 1.novembrī Latvijas
Republikas ārlietu ministrs Zigfrīds
Anna Meierovics paraksta politiskās
savienības līgumu ar Igauniju.
● 1924.gada 2.februārī dibina Latvijas
Etnogrāfisko brīvdabas muzeju.
● 1924.gada 24.martā Latvijā dibināts
Triju Zvaigžņu ordenis.
● 1924.gada 28.martā Latvijā skan
pirmais sabiedriskais radio raidījums.
● 1924.gada marta beigās palu laikā
applūst Jaunjelgava, Līvāni, Ogre,
Rīgā ledus sagrauj Lībekas tiltu pār
Daugavu.
Trīszvaigžņu ordenis

33. ● 1924.gada 26.jūnijā Latvijas
Republikas Saeima pieņēma likumu,
kas valsti sadalīja desmit apriņķos.
● 1924.gada 7.decembrī Latvijā uz
pirmo kongresu sanāk rakstnieki un
žurnālisti.
● 1925.gada 22.februārī Latvijas Valsts
prezidents Jānis Čakste oficiālā vizītē
apmeklē Igauniju.
● 1925.gada 22.augustā autoavārijā iet
bojā Latvijas ārlietu ministrs Zigfrīds
Anna Meierovics.
● 1925.gada oktobrī 2.Saeimas
vēlēšanas.
● 1925.gada 1.novembrī atklāts
Rīgas radiofons.

34. ● 1926.gada 13.maijā Valsts
prezidents Jānis Čakste uzturas
valsts vizītē Igaunijā.
● 1926.gada 17.decembrī Lietuvā
notiek Antana Smetonas vadītais
valsts apvērsums.
● 1927.gada 14.martā miris pirmais
Latvijas Valsts prezidents Jānis
Čakste.
● 1927.gada 7.aprīlī Latvijas
Republikas Saeima ar 73 balsīm
"par" ievēl Gustavu Zemgalu par
Valsts prezidentu.
Gustavs Zemgals 56 gadu vecumā
kļuva par otro Latvijas Valsts
prezidentu

35. 1927.gadā sākas Rīgas Brāļu kapu
arhitektoniskā ansambļa veidošana.
Brāļu kapu siena ar Māti Latviju. Rīgas Brāļu kapi ir valstiskas nozīmes
memoriāls ansamblis, kurā apbedīti aptuveni divi tūkstoši karavīru

36. ● 1928.gada oktobrī 3.Saeimas
vēlēšanas.
● 1930.gada 9.aprīlī Latvijas
Republikas Saeima par Valsts
prezidentu ar 55 balsīm “par”
ievēl Albertu Kviesi.
● 1930.gada 1.novembrī notiek
svinīga Rīgas Centrāltirgus
atklāšana, kas ir viena no
modernākajām tā laika Eiropas
arhitektoniskajām būvēm.
● 1931.gada oktobrī notiek
4.Saeimas vēlēšanas.
Alberts Kviesis bija latviešu politiķis,
trešais Latvijas Valsts prezidents

37. ● 1932.gada 6.februārī Latvija un PSRS
paraksta savstarpējās neuzbrukšanas
līgumu.
● 1932.gada 14.martā, lidotājs
Herberts Cukurs Spilves pļavās
izmēģināja pirmo Latvijā būvēto
planieri jeb bezmotora lidaparātu C4.
● 1932. gada 27.aprīlī Jaunākās Ziņas
vēsta, ka Vecrīgā, Peldu ielas galā
sākta pilsētas veco vaļņu un
kazemātu palieku nojaukšana.
● 1932.gada 11.maijā Rīgā
apmeklētājiem atklāj
Etnogrāfisko muzeju.
Herberts Cukurs 1930. gados
kļuva slavens ar saviem
lidojumiem paškonstruētās
lidmašīnās no Latvijas uz
Gambiju un Japānu.

38. ● 1932. gada Vasaras Olimpiskajās
spēlēs Jānis Daliņš izcīna sudraba
medaļu.
● 1933.gada 4.aprīlī par Latvijas Valsts
prezidentu otro reizi ievēl Albertu
Kviesi.
● 1933.gada 12.maijā kā politisku
apvienību reģistrē Latviešu tautas
apvienību Pērkonkrusts.
● 1933.gada 11.jūnijā, Dubultos sanāk
Jūrmalas saimniecisko organizāciju
apspriede, kuras dalībnieki pieņem
rezolūciju, protestējot pret valdības
lēmumu atļaut Lietuvas zemeņu
importu Latvijā.
Jāņa Daliņa izcīnītā sudraba
medaļa ir pirmā olimpiskā
medaļa, ko Latvijas sportists
ieguva, startējot zem savas
valsts karoga

39. ● 1933.gada 24.septembrī, pēc Pirmā pasaules kara izsauktā pārtraukuma
no jauna darbu uzsāk Rīgas Zooloģiskais dārzs.
● 1933.gada 7.oktobrī, iesvēta un atklāj Liepājas cukurfabriku (pēdējo no
trijām Latvijas CF).
● 1933.gada 15.decembrī Latvijas Republikas Saeima pieņem likumu par
Latviešu tautas apvienības “Pērkonkrusts” slēgšanu.
● 1934.gada 15.maijā Ministru Prezidents Kārlis Ulmanis organizē
valsts apvērsumu, tiek apturēta Saeimas un visu politisko partiju darbība.
1934. gada 15. maija apvērsums bija antikonstitucionāla valsts varas
sagrābšana Latvijā, ko naktī no 1934. gada 15. maija uz 16. maiju,
veica Ministru prezidents Kārlis Ulmanis ar armijas un aizsargu
palīdzību, nodibinot autoritāru režīmu

40. ● 1934.gada 21.decembrī
Ministru prezidents Kārlis
Ulmanis dibina Latvijas
Tirgotāju un rūpnieku kameru
(LTRK).
● 1935.gada 18.novembrī atklāj
tēlnieka Kārļa Zāles veidoto
Brīvības pieminekli.
● 1936.gada 11.aprīlī Latvijas
Ministru Prezidents Kārlis
Ulmanis, beidzoties Valsts
prezidenta Alberta Kvieša
prezidentūrai, pārņem arī
Valsts Prezidenta amatu un
varu.
Brīvības piemineklis tika uzcelts Brīvības cīņās
kritušo piemiņai, bet mūsdienās tas ir kļuvis arī
par Latvijas valstiskuma, latviešu tautas
vienotības, neatkarības un brīvības simbolu

41. ● 1936.gada 14.jūlijā Vilhelms Munters
kļūst par Latvijas ārlietu ministru.
● 1936.gada 6.oktobrī inženieris Valters
Caps paraksta līgumu par "Minox"
fotokameru ražošanu VEF.
● 1937.gada 28.janvārī Latvijas Republika
pieņem Civillikumu.
● 1937.gada 13.novembrī no Latvijas
izraida "Pērkonkrusta" organizācijas
vadītāju Gustavu Celmiņu.
● 1938.gada 22.decembrī dibināta
Latvijas Lauksaimniecības akadēmija.
Ārlietu ministrs Vilhelms Munters (no
kreisās) un sūtnis Kārlis Zariņš uz Baltā
nama kāpnēm Dovning Street, 10.
Londona, 1938. gada 5. decembris

42. ● 1939.gada 7.jūnijā Vācija un
Latvija noslēdz savstarpējās
neuzbrukšanas līgumu.
● 1939.gada 6.augustā atklāj
Lībiešu namu Mazirbē.
● 1939.gada 23.augustā Vācija
un PSRS noslēdz
Molotova-Ribentropa paktu,
tā slepenie pielikuma
protokoli paredz Latvijas
nonākšanu padomju
ietekmes sfērā.
● 1939.gada 1.septembrī
sākas Otrais pasaules karš.
Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces
vēsturē, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu un prasīja 70
miljonus civiliedzīvotāju un militārpersonu dzīvību. Par tā
sākumu parasti uzskata Vācijas iebrukumu Polijā 1939. gada 1.
septembrī

43. ● 1939.gada 2.oktobrī PSRS pieprasa Latvijas valdībai
iespēju Latvijā novietot 50 000 karavīru, kā arī
neaizsalstošās Baltijas jūras ostas saviem karakuģiem.
● 1939.gada 5.oktobrī Latvija un PSRS noslēdz
savstarpējās palīdzības paktu, Latvijai tiek uzspiests
līgums, kas paredz Sarkanās armijas karabāzes
Latvijas teritorijā.
● 1939.gada 11. oktobrī PSRS IeTK izdod slepenu pavēli
Nr. 001223 «Par pretpadomju elementu deportācijas
procedūru Lietuvā, Latvijā un Igaunijā»
Kam pieder vēstures patiesība
● 1939.gada 15.oktobrī darbu uzsāk Ķeguma HES, lielākā
hidroelektrostacija Baltijā.

44. ● 1939.gada 30.oktobrī Vācija noslēdz ar Latviju līgumu par
vācbaltiešu repatriāciju. Latviju pamet ap 60 tūkstoši vācu tautības
Latvijas pilsoņu.
● 1939.gada 30.novembrī bez kara pieteikuma PSRS sāk
uzbrukumu Somijai. Latvijas tauta simpatizē somiem un armija
sniedz izlūkošanas datus somu dienestiem (par agresiju pret
Somiju 14.decembrī PSRS izslēdz no Tautu Savienības).
● 1940.gada 14.-15. jūnijā Padomju Savienības karaspēka vienības
uzbrūk Latvijas robežposteņiem Latvijas robežsargu brigādes III
Abrenes bataljona 2.sardzes mītnei Masļenkos un 3.sardzes
mītnei Šmaiļos.
Vācbaltiešu izceļošana 1939.
gadā. Molotova-Ribentropa
pakts paredzēja Baltijas valstu
nonākšanu PSRS interešu
sfērā, tāpēc Ādolfs Hitlers
izsludināja vācbaltiešu
pārvietošanu, kas paredzēja
Latvijā un Igaunijā dzīvojošos
vāciešus izmitināt uz dzīvi
Vācijas nupat okupētajā Polijas
teritorijas daļā, kas bija
nosaukta par Vartelandi

45. ● 1940.gada 16.jūnijā Latvijas valdība saņem Padomju
Savienības ultimātu, ar prasību ielaist Latvijā
neierobežotu Sarkanās armijas kontingentu.
● 1940.gada 17.jūnijā
Sarkanā armija okupē Latvijas teritoriju.
● 1940.gada 19.jūnijā PSRS ārkārtas pārstāvja Andreja
Višinska vadībā tiek izveidota jauna Latvijas Tautas
valdība ar zinātnieku – mikrobiologu
Augustu Kirhenšteinu priekšgalā.
1940. gada jūnijā, kad
Latviju okupēja padomju
karaspēks, A.
Kirhenšteins kļuva par
Latvijas Republikas
Ministru prezidentu.
Faktiski šīs valdības
vienīgais uzdevums bija
imitēt valstisko patstāvību
līdz brīdim, kad Latvija
iestāsies Padomju
Savienībā.

46. ● 1940.gada 5. jūlijā tiek izsludinātas jaunas Tautas
saeimas vēlēšanas.
● 1940.gada 14-15. jūlijā notiek nedemokrātiskas Tautas
saeimas vēlēšanas.
● 1940.gada 21. jūlijā Latvijas Tautas saeima pasludina
Latviju par Padomju republiku, Kārlis Ulmanis atstāj
Valsts prezidenta amatu, nākamajā dienā viņu arestē un
deportē uz Krieviju, nometina Ziemeļkaukāzā
Vorošilovskā. Latvijas SPR prezidenta un valdības
galvas amatu pārņem Augusts Kirhenšteins, un šajos
amatos viņš ir līdz 25.augustam, kad spēkā stājas
PSRS konstitūcija.
● 1940.gadā 5.augustā Maskavā pieņem lēmumu par
Latvijas uzņemšanu Padomju Sociālistisko Republiku
Savienībā, noslēdzot Latvijas aneksiju un inkorporāciju
PSRS.
● 1940.gada 13.augustā Vissavienības Komunistiskās
(boļševiku) partijas CK Politbirojs apstiprina
Latvijas PSR Konstitūciju.

47. ● 1940.gada 18.decembrī Hitlers paraksta
plānu "Barbarosa".
● 1941.gada 25.martā izņem no apgrozības
latus, ieviešot PSRS naudu - rubli.
● 1941.gada 14.maijā PSRS valdība un
Vissavienības Komunistiskā (boļševiku)
partijas centrālkomiteja pieņem lēmumu
"Par sociāli svešu elementu izsūtīšanu no
Baltijas republikām, Rietumukrainas,
Rietumbaltkrievijas un Moldāvijas".
● 1941.gada 10.jūnijā arestē daudzus
virsniekus, kas bija pārveidotajā Latvijas
armijā - Sarkanās armijas 24. teritoriālajā
korpusā. Komandieris ģenerālmajors
Roberts Kļaviņš.
● 1941.gada 14.jūnijā notiek Latvijas
pilsoņu pirmā masveida deportācija uz
PSRS, izsūta ap 20000 cilvēku.
Deportējamās ģimenes tika nosūtītas uz
dzelzceļa stacijām, kur vīriešus nošķīra un
nosūtīja uz dažādām PSRS Iekšlietu
tautas komisariāta t.s. "pārmācības darbu
nometnēm". Deportētās sievietes, bērnus
un gados vecos cilvēkus izsūtīja mūža
nometinājumā uz Krasnojarskas novadu,
Novosibirskas apgabalu un Kazahstānas
ziemeļu rajoniem

48. ● 1941.gada 22.jūnijā Vācijas karaspēks uzbrūk PSRS
un ienāk Latvijas teritorijā, to pilnībā okupējot līdz
8.jūlijam.
● 1941.gada 1.jūlijā vācu karaspēks ieņem Rīgu.
Latviešu tautas līderi izveido Latvijas organizāciju
centru un sāk atjaunot pirmsokupācijas laika varas
iestādes, bet vācu okupācijas varai ir citi plāni, un
šīs aktivitātes tiek pārtrauktas.
● 1941.gada 4.jūlijā Rīgā nodedzina divas ebreju
sinagogas.
● 1941.gada 9.jūlijā vācu vara atļauj veidot brīvprātīgo
vienības no latviešu karavīriem, ko komandē
pulkvedis Voldemārs Veiss. Tās sauc par
kārtības dienesta (policijas) bataljoniem un paredz
nodarbināt Latvijā.

49. ● 1941.gada 17.jūlijā Berlīnē izveido Okupēto
Austrumzemju ministriju – tā pārvalda Baltijas valstu
teritoriju un daļu no Baltkrievijas. Par ministru iecēla
Alfrēdu Rozenbergu. Par Austrumzemju - Ostland
reihskomisāru iecēla Heinrihu Lozi, par Latvijas
ģenerālkomisāru iecēla Oto Dreksleru.
● 1941.gada augustā, pēc atkāpšanās kaujām Latvijā, tiek
likvidēts 24.Teritoriālais korpuss.
● 1941.gada 3.augustā Sarkanajā armijā izveido
201.latviešu strēlnieku divīziju ar apmēram 10000
karavīriem.
● 1941.gada 17.augustā vācu okupācijas varas iestādes
aizliedz "Pērkonkrusta" organizāciju.
● 1941.gada 21.oktobrī pirmos latviešu kārtības dienesta
bataljonus nosūta uz Austrumu fronti.
● 1941.gada 23.oktobrī Rīgā ebrejus sadzen geto.

50. ● 1941,gada 10.novembrī Rīgā notiek
Latviešu Nacionālistu savienības dibināšana.
● 1941.gada 30.novembrī sākas Rīgas geto iemītnieku
masveida iznīcināšana – pavisam holokaustā Latvijā
iet bojā no 70 000 līdz 90 000 ebreju.
● 1942.gada martā vācu okupācijas varas pārstāvis
Austrumzemju lietu ministrs Ostlandes Reihsministrs
Alfrēds Rozenbergs nolemj atļaut izveidot Latvijā
pašpārvaldi – Ģenerāldirektoriju.
● 1942.gada 20.septembrī Turkmenistānā,
Krasnovodskas cietumā apcietinājumā mirst Kārlis
Ulmanis.
● 1942.gada 9.maijā tiek iecelti Latvijas pašpārvaldes
ģenerāldirektori ar ģenerāli Oskaru Dankeru
priekšgalā.

51. ● 1943.gada 24.janvārī Berlīnē SS Reihsfīrers Heinrihs Himlers
pavēl izveidot Latviešu SS brīvprātīgo leģionu.
● 1943.gada 29.janvārī nacisti izdod rīkojumu par visu čigānu arestu
un nosūtīšanu uz koncentrācijas nometnēm.
● 1943.gada 8.februārī trīs latviešu kārtības dienesta bataljonus -
16.Zemgales, 19. Latgales un 21.Liepājas bataljonu apvienoja
1.latviešu grenadieru pulkā, komandieris pulkvežleitnants
Voldemārs Veiss. Drīz izveido arī 2.(Imantas) latviešu grenadieru
pulku, apvienojot 18.Kurzemes, 24.Talsu un 26.Tukuma
bataljonus. Komandieris pulkvedis Kārlis Lobe. Brigādi, kurā bija
abi pulki un artilērijas divizions, maijā nosūta uz Volhovu.
Latviešu SS
brīvprātīgajā
leģionā
mobilizētie puiši.
Rīga, 1943.gada
vasara

52. ● 1943.gada 10.februārī Ādolfs Hitlers Berlīnē paraksta rīkojumu
par latviešu leģiona izveidošanu. Vācieši iesauc ap 51000
latviešu, kas dzimuši no 1919.līdz 1924.gadam. Kara tālākā gaitā
mobilizācija skāra vīriešus no 1906.gada līdz 1928.gadā
dzimušajiem. Kopā zem ieročiem dažādās vācu karaspēka daļās
bija iesaukti ap 110000 Latvijas pilsoņu.
● 1943.gada 11.februārī, nacistiskajā Vācijā izdod rīkojums,
saskaņā ar kuru katrs 15 gadu vecumu sasniedzis vācu skolnieks
tiek ieskaitīts tā sauktajos gaisa spēku izpalīgos, vāciski
Luftwaffenhelfer. Okupētajā Latvijā pie skolnieku iesaukšanas
izpalīgos nacistu vara ķērās 1944.gada vasarā, līdzīgi kā latviešu
leģiona gadījumā, apelējot pie nacionālajām jūtām (zēnu
formastērpus rotāja sarkanbaltsarkanas lentes). Tika iesaukti
4139 zēni no Rīgas, Madonas, Bauskas, Cēsu, Valmieras un
Valkas apriņķiem.
● 1943.gada 15.februārī Vācijas SS vadības galvenā pārvalde izdod
pavēli par Latviešu SS brīvprātīgo divīzijas formēšanu.

53. ● 1943.gada 23.februārī vācu okupācijas vara izsludina 1919.-
1924.gadam dzimušo Latvijas iedzīvotāju mobilizāciju SS leģionā.
● 1943.gada martā par latviešu leģiona ģenerālinspektoru iecēla
ģenerāli Rūdolfu Bangerski.
● 1943.gada 26.martā pavēle par 15.latviešu SS divīzijas izveidošanu;
augustā jaunizveidotajā 15.divīzijā bija 10621 karavīrs.
● 1943.gada 5.aprīlī Stokholmā notiek Baltijas valstu sūtņu apspriede,
kurā piedalījās no Latvijas puses V.Salnais, no Igaunijas – H.Laretejs
un Lietuvas – V.Gylys. Apspriedē izstrādāja iesniegšanai ANO
paredzētas deklarācijas tekstu (šo deklarāciju vēlāk nosūtīja arī LCP,
lai tā Latvijā organizētu nepieciešamo parakstu vākšanu).
Latviešu Leģiona
ģenerālinspektors
Rūdolfs Bangerskis
leģionāru
apmācībās

54. ● 1943.gada 19.aprīlī Vissavienības komunistiskās
partijas centrālkomitejas (VK(b)P CK) politbirojs
apstiprināja PSRS Augstākās padomes prezidija
dekrēta projektu "Par vācu fašistisko ļaundaru,
kuri vainīgi pie padomju civiliedzīvotāju un gūstā
kritušo sarkanarmiešu nogalināšanas un
mocīšanas, dzimtenes nodevēju no padomju
pilsoņu vidus un viņu atbalstītāju sodīšanas
pasākumiem". Ar dekrētu tika pasludināts
publiskais nāvessods pakarot, kā arī noteikta vēl
viena soda norma – nosūtīšana katorgas darbos
uz 15 līdz 20 gadiem. Uz šā dekrēta pamata
1943.gada 11.jūnijā PSRS iekšlietu tautas
komisārs Lavrentijs Berija izdeva pavēli "Par
katorgas darbu nodaļu organizēšanu PSRS IeTK
labošanas darbu nometnēs".
● 1943.gada 22.jūlijā no Ventspils ar motorlaivu
Gotlandē ierodas nacionālās pretošanās kustības
dalībnieks Leonīds Siliņš, nogādājot Zviedrijā
ziņas par neseno padomju okupāciju un stāvokli
vācu okupētajā Latvijā.
Leonīds Siliņš

55. ● 1943.gada 13.augustā Rīgā nodibina
latviešu nacionālās pretošanās kustības
centrālo organizāciju –
Latvijas Centrālo padomi, ko uzņemas vadīt
Konstantīns Čakste. Padomi veidoja lielāko
pirmskara Latvijas Republikas politisko
partiju pārstāvji.
● 1943.gada 13.septembrī, augstākais SS un
policijas vadītājs Ostlandē Fridrihs Jekelns
atļauj latviešu ieroču SS daļām pie formas
tērpa lietot nacionālo krāsu vairodziņu ar
uzrakstu ''Latvija''.
● 1943.gada 28.novembrī Irānā
Teherānas konferencē tiekas ASV
prezidents Franklins Rūzvelts, Lielbritānijas
premjerministrs Vinstons Čērčils un PSRS
vadītājs Staļins. Staļins panāk sev tiesības
pēc kara brīvi rīkoties Baltijas valstīs un
Austrumeiropā.
Nacionālo krāsu vairodziņš, ko
vācieši atļāva lietot pie latviešu
ieroču SS daļu formas tērpiem

56. ● 1944.gada 10.martā iznāk LCP nelegālā laikraksta "Jaunā Latvija"
pirmais [un, acīmredzot, vienīgais] numurs.
● 1944.gada 14.martā gestapo arestē Pērkonkrusta organizācijas
vadītāju Gustavu Celmiņu.
● 1944.gada martā izveido otru latviešu leģiona divīziju - 19.divīziju.
16.martā kaujās pie Veļikajas upes abas divīzijas ir apvienotas un
cīnās kopā. Šo datumu pēc kara izvēlas atzīmēt par latviešu
leģiona piemiņas dienu.
Gustavs Celmiņš. Ugunskrusta, vēlāk
Pērkonkrusta priekšnieks, Lāčplēša
Kara Ordeņa kavalieris, politiķis. Pēc
kara Itālijā izdod laikrakstu "Brīvā
Latvija". 1949. gadā izceļo uz ASV,
kur ieņem dažādus amatus valsts
struktūrās

57. ● 1944. gada martā K.Čakste un F.
Cielēns izstrādā Latvijas Centrālās
padomes memorandu, kuru,
neskatoties uz iespējamām vācu
okupācijas iestāžu represijām,
parakstīja 189 Latvijas politiskie un
sabiedriskie darbinieki.
● 1944.gada 29.aprīlī gestapo arestē LCP
vadītāju Konstantīnu Čaksti, vēlāk
2.jūlijā arī Bruno Kalniņu, Paulu Kalniņu
un citus.
● 1944.gada 25.maijā Rīgā ar nāvi soda
padomju pagrīdes vadītājus Imantu
Sudmali un Džemu Bankoviču.
● 1944.gada jūlijā karadarbība sākas
Latvijas teritorijā.
LCP 1944.g. 17. marta Memoranda
parakstu lapas. Memorands bija
aicinājums atjaunot Latvijas valstisko
neatkarību un izveidot Latvijas armiju, lai
aktīvi cīnītos pret atkārtotu padomju
okupāciju.

58. ● 1944.gada 23.jūlijā Sarkanā armija ieņem
Ludzu, Kārsavu un Aglonu.
● 1944.gada 8.septembrī LCP pēdējā sēde
dzimtenē, pieņem deklarāciju par Latvijas
valsts atjaunošanu.
● 1944.gada 22.septembrī ģenerāļa Kureļa
grupa sāk atiešanu no Skrīveru pagasta caur
Rīgu uz Kurzemi.
● 1944.gada 13.oktobrī Sarkanā armija bez
kaujām ieņem Rīgu (sk. Mores kaujas).
● 1944.gada 14.novembrī vācieši veic ģenerāļa
Kureļa grupas atbruņošanas akciju.
● 1944.gada 18.novembrī Kurzemē Ugāles pusē
notiek pirmā kauja starp Kureļa grupas Rubeņa
bataljonu un vāciešiem. (Roberts Rubenis)
● 1944.gada 19.novembrī vācu kara tiesa
Liepājā daļai ģenerāļa Kureļa virsnieku
piespriež nāves sodu.
Jānis Kurelis. Latvijas armijas
ģenerālis, Lāčplēša Kara Ordeņa
kavalieris. Bija arī viens no LCP
memoranda parakstītājiem

59. ● 1945.gada 19.janvārī iznāk pirmais numurs
laikrakstam “Literatūra un Māksla”.
● 1945.gada 5.februārī Jaltā sanāk ASV, PSRS
un LIelbritānijas vadītāji.
● 1945.gada 13.februārī sabiedroto aviācija sāk
bombardēt Drēzdeni, iet bojā arī daudzi bēgļi
no Latvijas.
● 1945.gada 21.februārī pa ceļam no Štuthofas
koncentrācijas nometnes uz Lauenburgu mirst
LCP priekšsēdētājs Konstantīns Čakste.
● 1945.gada 20.aprīlī Potsdamā, Vācijā, tiek
dibināta Latvijas Nacionālā padome, kura
pretendē uz Latvijas Pagaidu valdības statusu,
ko vada ģenerālis Rūdolfs Bangerskis.
● 1945.gada 29.aprīlī 15.ieroču SS divīzija
saņem pavēli Berlīnes aizstāvēšanai izveidot
kaujas spējīgu pulku, par komandieri ieceļot
pulkvedi Vili Janumu (divīzija drīz vien padodas
amerikāņu karaspēkam pie Šverinas).

60. ● 1945.gada 8.maijā Latviešu leģiona 19.divīzijas
komandieris Štrekenbahs nodod pavēli par
kapitulāciju.
● 1945.gada 9.maijā kapitulē vācu karaspēka
grupējums Kurzemē. Ieročus noliek arī latviešu
leģionāri no 19.divīzijas. Trīs okupācijas,
deportācijas un karš ir prasījis ap 500000
tūkstošu cilvēku upurus.
● 1945.gada 3.oktobrī Austrijā, Lustenavā uz
pirmo sēdi sanāk Vācijā esošā Latvijas
Centrālās Padomes daļa.
● 1945.gada 31.oktobrī PSRS Valsts drošības
komiteja Ventspilī sāk plašus Latvijas
Centrālās Padomes aktīvistu arestus.
● 1945.gada 20.novembrī darbu sāk Nirnbergas
kara tribunāls.
● 1946.gada 16.maijā Rīgā tiesāt sāk Latvijas
Centrālās Padomes aktīvistus.

61. ● 1946.gada 22.decembrī Latvijā nodibina pirmo
kolhozu “Nākotne” Dobeles apriņķī.
● 1947.gada 17.janvārī notiesā nelegālo
laikrakstu “Latvis” un “Mazais Latvis” izdevējus
un izplatītājus K.Dravu un J.Liezeri, abiem
piespriežot nāves sodus.
● 1947.gada 15.februārī PSRS aizliedz laulības
PSRS pilsoņiem ar ārzemniekiem.
● 1947.gada 17.februārī sāk raidīt radiostacija
Amerikas balss, ko PSRS klausās nelegāli.
● 1947.gada 21.maijā PSKP CK lēmums par
lauksaimniecības kolektivizāciju Baltijā.
● 1947.gadā Rīgā atklāj pirmo trolejbusa līniju.
● 1948.gada 10.decembrī Ņujorkā ANO pieņem
Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju.

62. ● 1949.gada 25.martā padomju
vara veic lielāko deportācijuno
Latvijas uz Sibīriju, izvedot ap
43000 cilvēku.
● 1950.gada 12.janvārī PSRS
atjauno nāves sodu.
● 1950.gada 5.jūnijā nodibina Rīgas
Medicīnas institūtu un P.Stradiņa
Medicīnas muzeju.
● 1950.gada 19.jūlijā sāk kursēt
elektriskais vilciens maršrutā Rīga
- Dubulti.
● 1950.gada 26.novembrī uz
pēdējo sēdi sanāca Latvijas
Centrālās Padomes Vācijā esošā
daļa.
● 1951. gada 3. jūnijā notiek
pirmais Amerikas Balss raidījums
latviešu valodā. Kā apkaroja...
● 1953.gada 5.martā mirst Padomju
Savienības vadītājs Josifs Staļins.
1949. gada marta deportācijas bija Padomju Savienības
okupācijas iestāžu veikta masveidīga Baltijas valstu iedzīvotāju
izsūtīšana uz attāliem PSRS reģioniem 1949. gada 25.-28.
martā. Deportācijās tika izsūtīti vairāk nekā 90 000 cilvēku...

63. ● 1953.gada 22.jūnijā pēc Padomju Savienības kompartijas
iniciatīvas PSRS pieņem lēmumu, kas paredz Latvijā
samazināt pārkrievošanas tendences.
● 1954.gada 6.novembrī darbu sāk Latvijas Televīzija.
● 1955.gada 28.aprīlī PSRS AP atceļ deportētajiem
specnometinājuma statusu.
● 1955.gada 14.maijā izveidota Varšavas līguma valstu
organizācija.
● 1956.gada 25.februārī PSKP XX kongresā Ņikita Hruščovs
apsūdz Staļinu noziegumos pret savu tautu.
● 1956.gada pavasarī lieli plūdi, ūdens ieplūst Ķeguma
HESa mašīntelpās, Lubānas ezera apkaimē plūdi ilgst no
11.maija līdz 26.jūnijam.
● 1957.gada 5.novembrī Rīgā atklāj satiksmi pār Oktobra
(tagad Akmens) tiltu.

64. ● 1959.gada 10.aprīlī Rīgā notiek pirmās Mākslas dienas.
● 1959.gada 7.-8.jūlijā notiek Latvijas Komunistiskās partijas
Centrālkomitejas plēnums, lai nosodītu
nacionālkomunistus, no darba atbrīvo vairākus LPSR
valdības locekļus, piemēram, Eduardu Berklavu, Vili
Krūmiņu un citus.
● 1959.gadā tiek aizliegti Līgo svētki.
● 1959.gada 12.septembrī Rīga svin pirmās Dzejas dienas.
● 1960.gada 27.janvārī atklāj VEF kultūras pili.
● 1960.gada 20.jūlijā atklāj jauno Rīgas dzelzceļa staciju.
● 1962.gada 5.janvārī žurnāla “Zvaigzne” lasītāji varēja
iepazīties ar fantastisku prognozi, ka 1981. gadā visa
PSRS un tātad arī Latvija dzīvos komunismā, Kurzemes
piekrastē no platformām iegūs naftu, Rīgā būs metro, bet
milicijas vairs nebūs, jo komunismā likumpārkāpēju nav!

65. ● 1965.gada 24.februārī Izraēlas specdienesta
MOSSAD kaujinieki nogalina trimdā Argentīnā
(Montevideo) dzīvojošo Herbertu Cukuru.
● 1965.gadā atklāj Pļaviņu HES, izpostot
Daugavas senlejas unikālus objektus –
Staburagu, Pērses ūdenskritumu un citus.
● 1967.gada 2.maijā Stokholmā darbu sāk
Starptautiskais kara noziegumu tribunāls.
● 1969.gada 2.novembrī bija visspēcīgākā vētra,
vēja ātrums 48m/s.
● 1970.gada 15.aprīlī atklāj Rīgas sporta pili.
● 1970.gada 16.aprīlī Rīgā atklāj Latviešu sarkano
strēlnieku muzeju, tagad Okupācijas muzeja
ēku.
● 1972.gada aprīlī ASV astronauti - Apollo 16
apkalpe uz Mēness nogādā Latvijas, Lietuvas un
Igaunijas karogus (nav plaši apstiprināts).

66. ● 1972.gada 6.jūlijā Jānis Lūsis Stokholmas
olimpiskajā stadiona uzstāda pasaules rekordu
šķēpa mešanā, raidot šķēpu 93,8 metrus tālu.
● 1972.gada 14.septembrī, Latvijas PSR Ministru
padomes Ārzemju tūrisma pārvaldes priekšnieks
E.Ratnieks nosūta Ministru padomes
priekšsēdētāja vietniekam Vilim Krūmiņam
izziņu, norādot, ka gada pirmajos astoņos
mēnešos Rīgu apmeklējuši 1110 latviešu
izcelsmes tūristi no Rietumeiropas un Amerikas.
● 1973.gadā izveido Gaujas Nacionālo parku.
● 1973.gadā notiek dziesmu svētku simtgades
svinības Rīgā.
● 1974.gada 3.augustā Austrālijas premjerministra
Vitlema valdība paziņo par Baltijas valstu de jure
atzīšanu PSRS sastāvā, izraisot latviešu un citu
baltiešu trimdinieku aktīvu pretdarbību, kā
rezultātā Austrālija šo lēmumu atceļ.

67. ● No 1974. līdz 1983. gadam kā nelegāla
pretošanās organizācija pastāvēja
Latvijas Neatkarības kustība, līdz tās darbību
pārtrauca PSRS Valsts drošības komitejas
izdarītie aresti un kratīšanas. LNK dalībnieki bija
Pāvils un Olafs Brūveri, Jānis Rožkalns, Jānis
Vēvers, Alfrēds Lēvalds, Gunārs Astra, Alfrēds
Aperats, Edmunds Cirvelis – kopumā ap 20
cilvēku.
● 1975.gadā PSRS kopā ar 32 pasaules valstīm
paraksta Helsinku deklarāciju, kas aizliedz ar
varu grozīt valstu robežas un prasa stingru
cilvēktiesību ievērošanu. Tiek arestēta Baltijas
delegācija.
● 1976.gada 27.jūlijā Monreālas olimpiskajās
spēlēs basketboliste Uļjana Semjonova, spēlējot
PSRS izlases sastāvā, iegūst pirmo olimpisko
medaļu.

68. ● 1979.gada 20.jūnijā PSRS valdība iesniedz
protesta notu Zviedrijas valdībai sakarā ar
Pasaules brīvo latviešu dziesmu dienām, kas
notiek Gotlandē.
● 1979. gada 23. augustā Maskavā izziņots 45
okupēto Baltijas valstu cilvēktiesību aizstāvju
aicinājums jeb tā sauktā Baltijas harta.
● 1979.gada 12.decembrī PSRS ieved
Afganistānā karaspēku. Afganistānas karā
tika iesaistīti 3640 Latvijas iedzīvotāji, no tiem
51 karā krita, bet viens pazuda bez vēsts.
● 1981.gada 1.aprīlī PSRS ievieš vasaras
laiku.
● 1981. gada 17. jūlijā atklāj Vanšu tiltu pār
Daugavu Rīgā.
● 1982.gada 23.aprīlī, pie Latviešu sarkano
strēlnieku pieminekļa atklāj posteni nr.1.
Komjaunatnes funkcionāri uzskatīja, ka
stilizētās strēlnieku formās tērptā godasardze
veicinās jaunatnes militāri patriotiskās
audzināšanas darbu.
Latviešu strēlnieki pie sava pieminekļa Rīgā

69. ● 1982.gada 24.maijā, PSRS apstiprina Pārtikas
programmu, kuras galvenais mērķis bija izbeigt
padomju pilsoņiem ierasto piena produktu un gaļas
deficītu un panākt, ka nepieciešamo lauksaimniecības
produkciju nav jāpērk ārzemēs.
● 1983.gada naktī uz 26.septembri PSRS gaisa telpas
kontroles centrā Serpuhovā dežurējošais virsnieks
Staņislavs Petrovs saņem kontrolsistēmas signālu par
ASV raķešuzbrukumu PSRS. Pārbaudot izrādās, ka
signālu radījusi kļūme datorsistēmā. Notikušo turēja
slepenībā līdz 1998.gadam. Vēlāk Petrovs saņēma
vairāku Rietumu nevalstisko organizāciju balvas ''par
atomkara novēršanu''. 2011.gadā dāņi Rīgā uzņēma
filmu par S.Petrovu "Cilvēks, kurš izglāba pasauli".
● 1982. gadā iznāk Jura Podnieka filma «Strēlnieku
zvaigznājs». Stāsts par sarkanajiem latviešu
strēlniekiem saviļņo visu Latviju.
● 1985.gada 11.martā par PSRS un PSKP vadītāju kļūst
Mihails Gorbačovs, kurš uzsāk pārbūves un atklātības
politiku.

70. ● 1985.gada 14.jūlijā Luksemburgā
ES valstis paraksta
Šengenas vienošanos.
● 1986.gada 26.aprīlī notiek
atomelektrostacijas
avārija Černobiļā - Ukrainā, tās
glābšanas un radiācijas
neitralizēšanas pasākumos tiek
mobilizēti un nosūtīti daudzi simti
Latvijas iedzīvotāju.
● 1986.gada 10.jūlijā sevi publiski
piesaka Liepājā dibināta Latvijas
cilvēktiesību aizsardzības grupa
Helsinki - 86.
● 1987.gadā notiek tautas protesta
kustība pret Daugavpils HES un
Rīgas metro celtniecību.
● 1987.gada 14.jūnijā Rīgā pirmais
mītiņš, pieminot 1941.gada
deportāciju upurus.
1987. gada 14. jūnijā [pieminot 1941. gada deportāciju
upurus] notika leģendārs gājiens no Bastejkalna ozola līdz
Brīvības ieminekļa pakājei. Gājiena priekšgalā bija divi
latviešu jaunieši – Eva Biteniece un Rolands Silaraups

71. ● 1987.gada 23.augustā protesta mītiņš pret Molotova – Ribentropa paktu
Rīgā pie Brīvības pieminekļa.
● 1988.gadā Ženēvā PSRS apņemas izvest savu karaspēku no Afganistānas.
● 1988.gada 31.janvārī Latvijas TV sākas slavenā Atmodas laika raidījuma
"Labvakar" laiks.
● 1988.gada 25.martā Latvijas padomju varas iestādes dod atļauju piemiņas
pasākuma rīkošanai, atceroties 1949.gada 25.marta deportāciju upurus.
Latvijas cilvēktiesību
aizstāvēšanas grupas
“Helsinki-86” organizētais
protesta mītiņš 1987. gada
23.augustā sakarā ar
Molotova–Ribentropa pakta
noslēgšanas gadadienu.
Mītiņā pulcējās ievērojams
skaits cilvēku. Vairākus no
viņiem represīvās iestādes
aizturēja.

72. ● 1988.gada 15.aprīlī LPSR valdība atļauj tautai svinēt Līgo svētkus.
● 1988.gada 1.-2.jūnijā LPSR Rakstnieku savienības un citu radošo
savienību plēnumā Mavriks Vulfsons paziņo, ka PSRS 1940.gadā
okupēja Latviju.
● 1988.gada 8.jūnijā PSRS legalizē privāto uzņēmējdarbību.
● 1988.gada 10.jūlijā Rīgā Arkādijas parkā notiek Latvijas Nacionālās
neatkarības kustības (LNNK) dibināšanas sapulce.
● 1988.g. jūlijā starptautiskajā folkloras festivālā "Baltica" ir pirmā reize
padomju režīma laikā, kad visu triju Baltijas valstu nacionālie karogi
atkal ir redzami tautai.
● 1988.gada 23.septembrī Rīgā sākas pirmais starptautiskais filmu
festivāls Arsenāls.
Mavriks Vulfsons
LPSR Rakstnieku
savienības un citu
radošo savienību
plēnumā
1988.gadā

73. ● 1988.gada 27.septembrī LPSR Augstākā Padome
pieņem dekrētu par latviešu tautas
kultūrvēsturiskajiem simboliem, atļaujot publiski lietot
arī Latvijas sarkanbaltsarkano karogu.
● 1988.gada 7.oktobrī plaša tautas manifestācija Rīgā
Mežaparkā “Par tiesisku valsti Latvijā”.
Mežaparka estrādē 1988.g. 7.oktobrī notiek manifestācija ar devīzi - "Par tiesisku valsti
Latvijā". Tajā piedalās 120 000 cilvēku no visas Latvijas.

74. ● 1988.gada 7.-8.oktobrī notiek Latvijas Tautas frontes
dibināšanas kongress.
● 1989.gadā notiek daļēji brīvas PSRS Augstākās Padomes
vēlēšanas. Maskavā ir arī LTF biedri, kas aktīvi piedalās
PSRS reformēšanas procesos. PSRS Tautas deputātu
kongress par PSRS prezidentu ievēl Mihailu Gorbačovu .
● 1989.gada 7.-8.janvārī kā pretspēku Latvijas Tautas frontei
nodibina LPSR Darbaļaužu Internacionālo fronti.
Latvijas Tautas Frontes dibināšanas kongresā

75. ● 1989.gada 19.februārī Ogrē sanāk
Latvijas Nacionālās Neatkarības kustības I kongress.
● 1989.gada 12.martā Daugavmalā uz LTF rīkoto
manifestāciju sapulcējas 250000 cilvēku.
● 1989.gada 23.martā notiek PSRS Tautas deputātu
vēlēšanas, ļaujot pirmo reizi blakus komunistu partijas
piedāvātajiem kandidātu sarakstiem izvirzīt alternatīvus
kandidātu sarakstus.
● 1989.gada 5. maijā Latvijas PSR AP pieņem Valodu likumu,
ar kuru latviešu valodai tiek piešķirts valsts statuss.
● 1989.gada 18.maijā Lietuvas Augstākā padome pieņem
deklarāciju par valsts neatkarību un suverenitāti.
● 1989.gada 26.jūnijā Latvijā durvis ver tobrīd pirmā privātā
kredītiestāde, vēlākā Rīgas Komercbanka.
● 1989.gada 29.jūlijā Latvijas PSR Augstākā padome
izsludina suverenitāti un nolemj, ka tās lēmumiem ir
augstākā vara Latvijas teritorijā.

76. ● 1989.gada vasarā notiek latviešu trimdas muzikālā
ansambļa “Čikāgas Piecīši” pirmā turneja pa Latviju.
● 1989.gada 23.augustā notika Baltijas tautu miermīlīga
protesta akcija – Baltijas ceļš, no Viļņas līdz Tallinai cauri
Rīgai izveidojot cilvēku ķēdi.
● 1989.gada 3.decembrī Maltā tiekas PSRS un ASV
prezidenti Mihails Gorbačovs un Džordžs Bušs, pielikts
punkts "aukstajam karam".
Baltijas ceļa demonstrācija tika sarīkota, lai pievērstu Pasaules uzmanību
vēsturiskajiem notikumiem, no kuriem cietušas Baltijas valstis

77. ● 1990.gada 7.februārī Maskavā PSKP CK
pieņem lēmumu atteikties no varas
monopola.
● 1990.gada 15.februārī LPSR Augstākā
Padome pieņem lēmumu atjaunot Latvijas
valstisko suverenitāti, atjaunojot vēsturiskos
Latvijas karogus, himnu un ģerboni.
● 1990.gada 18.martā LPSR Augstākās
Padomes vēlēšanas, kurās uzvaru gūst
Latvijas Tautas frontes atbalstītie deputātu
kandidāti.
● 1990.gada 22.martā Rolanda Rikarda
mājās pulcējas Romāns Apsītis, Egils
Levits, Valdis Birkavs, Vilnis Eglājs un
rodas ideja uzrakstīt dokumentu, kas vēlāk
kļūst par neatkarības deklarāciju.
Latvijas valsts ģerbonis
apstiprināts Satversmes sapulcē
jau 1921. gada 15. jūnijā

78. ● 1990.gada 28.martā dibināta Latvijas Kultūras akadēmija.
● 1990.gada 6.aprīlī par Latvijas Komunistiskās partijas CK
1.sekretāru ievēl Alfrēdu Rubiku.
● 1990.gada 7.aprīlī sašķeļas Latvijas Komunistiskā partija.
● 1990.gada 8-23.aprīlī notiek Pilsoņu kongresa vēlēšanas, tiek
ievēlēti 259 delegāti, kas savā sesijā ievēl 50 cilvēku lielu Latvijas
komiteju.
● 1990.gada 4.maijā LPSR Augstākā Padome pieņem deklarāciju
par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.
● 1990.gada 20.maijā komunistiskie un impēriskie spēki Latvijā
nodibina Vislatvijas sabiedrības glābšanas komiteju.
1990. gada 4. maijā
pēc Deklarācijas
pieņemšanas “Par
Latvijas Republikas
neatkarības
atjaunošanu”

79. ● 1990.gada 4-8.jūlijā Rīgā notiek 20.vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki.
● 1990.gada 2.novembrī OMON vienība uzbrūk Rīgas Preses namam, terorizējot tā
darbiniekus.
● 1991.gada 2.janvārī PSRS iekšlietu karaspēka speciālā milicijas vienība OMON ieņem
Preses namu Rīgā, sākas bruņoti uzbrukumi Latvijas Republikas varasiestādēm.
● 1991.gada 13.-27.janvārī Latvijas iedzīvotāji masveidā piedalās valsts nozīmes objektu
aizsardzībā uz barikādēm Rīgā.
● 1991.gada 15.janvārī Vislatvijas sabiedrības glābšanas komiteja mēģina sagrābt varu
Latvijā, paziņojot par Latvijas Republikas Augstākās Padomes atlaišanu.
● 1991.gada 20.janvārī OMON uzbrūk Latvijas Iekšlietu ministrijai un nogalina vairākus
cilvēkus.
Barikāžu aizstāvju
nevardarbīgā pretošanās ne
tikai deva pretsparu OMON
specvienībām, bet arī ar plaša
starptautiskā atbalsta palīdzību
novērsa PSRS vadības
lēmumu izsludināt ārkārtas
stāvokli Latvijā un no Vitebskas
ievest PSRS regulāro
karaspēku

80. ● 1991.gada 3.martā notiek Latvijas iedzīvotāju aptauja
par demokrātisku un neatkarīgu Latviju, kurā 2/3
iedzīvotāju nobalso par valsts neatkarības
atjaunošanu.
● 1991.gada 19.martā ar likumu lībieši tiek pasludināti
par Latvijas seno pamattautību.
● 1991.gada 19.aprīlī Maskavā Latvijas delegācija, ko
vada Anatolijs Gorbunovs, tiekas ar Mihailu
Gorbačovu, kurš deklarē, ka PSRS neatzīs Latvijas
neatkarību.
● 1991.gada 12.jūnijā par Krievijas Federācijas
prezidentu ievēl Borisu Jeļcinu, kurš amatā stājas
10.jūlijā.
● 1991.gada 19.augustā Maskavā radikālo komunistu
sarīkots valsts apvērsuma mēģinājums –
augusta pučs. Latvijā Baltijas kara apgabala
komandieris ģenerālis V.Kuzmins izsludina ārkārtas
stāvokli.

81. ● 1991.gada 21.augustā Latvijas Republikas Augstākā
Padome pieņem konstitucionālu likumu
Par Latvijas Republikas valstisko statusu, pasludinot
Latvijas Republiku par neatkarīgu valsti.
● 1991.gada 23.augustā Islandes Republika pirmā no
valstīm pasaulē paziņo ar Latvijas valstiskuma
atzīšanu.
● 1991.gada 11.septembrī Latvijas valstisko neatkarību
atzīst PSRS.
● 1991.gada 11.septembrī Latvija iestājas
Eiropas Drošības un sadarbības apspriedē – EDSA.
● 1991.gada 25.decembrī Mihails Gorbačovs atkāpjas
no PSRS prezidenta amata.
● 1991.gada 30.decembrī oficiāli beidz pastāvēt PSRS.
● Sākot ar 1991.gadu, Latvijas iedzīvotāju skaita
pieaugumam ir mīnus zīme.

82. ● 1992.gada 7.februārī 12 Eiropas valstu ārlietu un
finanšu ministri Māstrihtā paraksta
Eiropas Savienības līgumu.
● 1992.gada 15.maijā Latvijā vizītē ierodas Francijas
prezidents Fransuā Miterāns.
● 1991.gada 18.septembrī Latvija tiek uzņemta ANO.
● 1991.gada 4.oktobrī Latvijas un Krievijas ārlietu
ministri paraksta protokolu par diplomātisko sakaru
atjaunošanu starp abām valstīm.
● 1991.gada 21.decembrī Krievija, Baltkrievija, Ukraina,
Azerbaidžāna, Armēnija, Kazahstāna, Kirgizstāna,
Tadžikistāna, Turkmenistāna, Uzbekistāna un
Moldova paraksta deklarāciju par NVS izveidošanu.

83. ● 1992.gada 30.janvārī
Rīgas Latviešu biedrība atgūst tai piederošo
ēku Merķeļa ielā, kas padomju okupācijas
gados bija PSRS Baltijas kara apgabala
Virsnieku nams.
● 1992.gada 19.martā sākas Krievijas armijas
izvešana no Latvijas.
● 1992.gada 11.aprīlī, pēc vairāk nekā
piecdesmit gadu pārtraukuma, militārā
patruļkuģa "Sams" mastā atkal uzvijas
Latvijas karaflotes karogs.
● 1992.gada 7.maijā Latvijas Banka laiž
apgrozībā Latvijas rubļus.
● 1992.gada 1.jūlijā par nederīgām pasta
pakalpojumos atzīst PSRS pastmarkas.
● 1992.gada 11.novembrī pie Brīvības
pieminekļa, bet 2002.gada 11.novembrī pie
Rīgas pils atjauno militāro godasardzi.
Rīgas Latviešu biedrības nams
1910.gadā

84. ● 1993.gada martā Latvija no britiem atgūst savu
pirmskara noguldīto zelta krājumu. Latvijas Bankai
piederošās 7,7 tonnas zelta tomēr paliek glabāties
ārzemēs – tajā pašā Lielbritānijā un arī Šveicē. Pēc
situācijas 2011. gada rudenī Latvija zelta rezervju
ziņā pasaules valstu sarakstā ierindojas 67. vietā.
● 1993.gada 5.martā Latvijā sāk atteikties no Latvijas
rubļiem un apgrozībā nonāk pirmās
5 latu banknotes.
● 1993.gada 5.-6.jūnijā 5.Saeimas vēlēšanas:
iegūstot 36 mandātus, uzvarēja savienība Latvijas
Ceļš. Vēlētāju aktivitāte bija ļoti augsta – nobalsoja
89,9% no kopumā 1,1 miljona vēlētāju.
● 1993.gada 17.jūnijā, no gaisa spēku bāzes
Lielvārdē aizlidoja pēdējās Latvijā izvietotās
Krievijas militārās lidmašīnas.
● 1993.g. jūnijā Valmierā notiek Pirmās Pasaules
latviešu Trīszvaigžņu spēles.
● 1993.gada 6.jūlijā notiek 5.Saeimas pirmā sēde,
kur pilnā apjomā tiek atjaunota Satversme.

85. ● 1994.gadā pēc straujā iekšzemes kopprodukta
krituma un reformu uzsākšanas 90. gadu
sākumā pirmo reizi Latvijā iekšzemes
kopprodukts nevis samazinājās, bet pieauga par
0,6%.
● Latvijā kļūst pieejams internets un informācija no
pirmā www servera.
● 1995.gads bija pēdējais Latvijas jaunāko laiku
vēsturē, kad par nozieguma izdarīšanu
piemēroja nāves sodu.
● Banku sistēmas krīze un problēmas iezīmējās
1994.gadā, bet savu kulmināciju sasniedza
1995.gadā, kad bankrotēja 19 bankas, krīzes
situāciju sasniedzot maijā ar „Bankas Baltija”
darbības apturēšanu.
● 1998.gadā tā saucamās Krievijas krīzes laikā
notiek eksportējošo nozaru pārorientēšanās uz
Eiropas valstu tirgiem. Eksporta īpatsvars uz
NVS valstīm samazinās un turpina rukt līdz pat
2003.gadam.

86. ● 1998. gadā, kad Saeima pieņem grozījumus
Pilsonības likumā, atvieglojot naturalizāciju un
atļaujot pēc 1991.gada dzimušos nepilsoņu
bērnus reģistrēt par Latvijas pilsoņiem, 73% no
Latvijas iedzīvotājiem bija Latvijas pilsoņi, bet
27% bija nepilsoņa statuss (2009. gadā –
attiecīgi 82% pilsoņu un 16% nepilsoņu).
● 1999. gada 17.jūnijā par Valsts prezidenti
pirmo reizi Latvijas vēsturē tiek ievēlēta
sieviete – Vaira Vīķe-Freiberga.
● 2000.gadā, saskaņā ar 31.marta
tautas skaitīšanas datiem, Latvijā bija 2 377
383 iedzīvotāji.
● 2000.gadā atklāj piemiņas plāksni ebreju
glābējam Žanim Lipkem pie viņa dzīvesvietas
Ķīpsalā. Viņš un sieva Johanna ir saņēmuši
Izraēlas valsts apbalvojumu “Taisnīgais starp
tautām”.
Vaira Vīķe – Freiberga ir līdz šim
vienīgā Latvijas prezidente - sieviete

87. ● 2001. gadā, veicot remontdarbus, atrod vienīgo
apzināto LCP Memoranda oriģinālu. Memorandu
sastādīja vairākos eksemplāros un pārfotografēja,
lai izvestu no Latvijas un nodotu Rietumu
sabiedroto valdībām. Latvijas Kara muzeja
īpašumā esošais Memoranda oriģināls bija
paslēpts Rīgā, Peldu ielā 19, dz. 5 (kara laikā
nr.16), zem grīdas dēļiem. Šajā dzīvoklī savulaik
bija pierakstīta Lāčplēša Kara ordeņa kavaliere un
nacionālās pretošanās dalībniece
Valija Veščunas – Jansone, kuras vīrs inženieris
Vilhelms Jansons ir atrodams 189 Memoranda
parakstītāju vidū.
LCP Memoranda teksts latviešu valodā

88. ● 2003.gada referendumā par Latvijas dalību Eiropas Savienībā
vairākums (67% jeb 676 700) nobalsoja par”, bet „pret” bija
33% jeb 325 980 balsstiesīgo [nobalsojušo] vēlētāju.
● 2003. gada 31. decembrī Radio Brīvā Eiropa izbeidz savu
darbību Latvijā.
● 2004.gada 29.martā Latvija kļūst par pilntiesīgu NATO
dalībvalsti, un NATO valstu lidmašīnas sāk patrulēt gaisa telpā
virs Baltijas valstīm.
● 2004.gada 1.maijā Latvija kļūst par pilntiesīgu
Eiropas Savienības dalībvalsti.
● 2004.gadā no olimpiskajām spēlēm Atēnās Latvijas sportisti
mājās pārved četras sudraba medaļas.
● 2005.gada 1.janvārī lats tika piesaistīts eiro pēc kursa EUR 1 =
LVL 0,702804.

89. ● 2006.gadā IKP salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu
pieaug par 12%, kas ir maksimālais pieaugums.
Nākamajā gadā pieaugums ir 10%, bet 2008.gadā,
sākoties ekonomiskajai krīzei, IKP samazinās par
4,6% un 2009. gadā vēl par 17,8%, kas ir viena no
pasaulē straujākajām recesijām.
● 2007.gadā inflācija sasniedz rekordu un psiholoģiski
ietekmējošo divciparu skaitli – 10,1%.
● 2007. gadā Latvijā uzņem vēsturisku mākslas filmu
Rīgas sargi par 1919. gada novembra notikumiem.
● 2008. gads. Lai novērstu valsts maksātnespēju,
decembrī Latvijas valdība paraksta vienošanos ar
EK, SVF, Pasaules Banku, Eiropas Rekonstrukcijas
un attīstības banku un vairākām Eiropas Savienības
(ES) dalībvalstīm par starptautisku aizņēmuma
programmu.

90. ● 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Pekinā
Māris Štrombergs izcīna zelta medaļu.
● 2009. gada 1. jūlijā stājās spēkā jaunais
teritoriāli administratīvais iedalījums, kas Latvijas
teritoriju sadalīja 109 novados un 9 republikas
pilsētās. Pirms tam Latvijā bija vairāk nekā 500
zemākā līmeņa administratīvo vienību.
● 2009. gadā ekonomiskās lejupslīdes rezultātā
bezdarba līmenis Latvijā palielinājās un atkal bija
viens no augstākajiem Eiropas Savienībā.
● 2010. gadā Latvijas ražotāji atgūst konkurētspēju
un pieaug pieprasījums ārvalstu tirgos, kas
izraisa preču eksporta pieaugumu par 30% un
eksporta kopapjoms pārsniedz pirmskrīzes
līmeni. Latvijas ekonomikas ilgtermiņa attīstību
nopietni apdraud demogrāfiskās situācijas
pasliktināšanās un pieaugošā emigrācija.

91. ● 2010.gada 8.maijā Rīgā notiek konference "Virzība uz
demokrātisko Eiropu II Pasaules kara laikā. Latvijas
Centrālā padome un kurelieši" konferences materiāli
● 2011,gada 14. janvārī pirmo reizi Latvijas vēsturē
P.Stradiņa universitātes klīniskajā slimnīcā tiek veikta
aknu pārstādīšanas operācija.
● 2011.gada 26.janvārī, par godu Latvijas Republikas
starptautiskās de iure atzīšanas 90.gadadienai, ārlietu
ministrs Ģirts Valdis Kristovskis Ārlietu ministrijā atklāj
izstādi “Latvijas starptautiskajai atzīšanai 90 gadi”.
● 2011,gada 1. decembrī Saeima atbalsta grozījumus
likumos, kas paredz nāvessoda pilnīgu atcelšanu
Latvijā.
● 2012. gada 24. jūlijā pie Latvijas Kara muzeja atklāj
informatīvo plāksni, kas apliecina, ka šajā ēkā glabājas
UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas
nacionālajā reģistrā iekļautais 1944. gada 17. marta
Latvijas Centrālās padomes memorands.

92. ● 2013. gada 21. jūnijā deg Rīgas pils.
● 2013. gada 9. jūlijā Eiropas Savienības finanšu ministri oficiāli uzaicina
Latviju iestāties eirozonā [ar 2014. gada 1. janvāri]. Ar 1. oktobri
produktu un pakalpojumu cenas Latvijā mazumtirdzniecībā jāsāk norādīt
divās valūtās: latos un eiro.
● 2013. gada 5. novembrī — Krievijas šahists Garijs Kasparovs lūdz
viņam piešķirt Latvijas pilsonību.
● 2013. gada 21. novembrī, sabrūkot jumtam "Maxima" veikala ēkai Rīgā,
Zolitūdē, bojā iet 54 cilvēki, vairāki desmiti ievainoti. 27. novembrī Valdis
Dombrovskis paziņo par atkāpšanos no Ministru prezidenta amata.
● 2014.gada 1. janvārī Latvija oficiāli pievienojas eirozonai, latus nomainot
pret eiro.
Zolitūdes traģēdija
ir lielākā katastrofa
Latvijā kopš
neatkarības
atjaunošanas

93. ● 2014.gada 17. janvārī Rīgā,
Latvijas Nacionālajā operā tiek
atklāts Eiropas kultūras
galvaspilsētas gads.
● 2014.gada 18. janvārī notiek pirmo
2000 grāmatu pārvietošana no
Latvijas Nacionālās bibliotēkas
vecās ēkas uz jauno ēku. Grāmatas
no rokas rokā nodod 14 000 cilvēku
ķēde.
● 2014.gada 1. martā tiek parakstīts
Latvijas Valsts prezidenta, Saeimas
priekšsēdētājas, Ministru
prezidentes un ārlietu ministra
paziņojums par Krievijas
iejaukšanos Ukrainā.
Akcija "Gaismas ceļš – Grāmatu draugu ķēde"
pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas

94. ● 2014.gada 17. martā pie Brīvības pieminekļa
tiek iedegtas 189 sveces LCP Memoranda
parakstītāju piemiņai.
● 2014.gada 30.aprīlī apmeklētājiem pirmo reizi tiek
atvērta Stūra māja jeb nams Brīvības ielā 61, kur
ilgstoši atradās Valsts drošības komiteja (VDK).
Eiropas kultūras galvaspilsētas Rīga – 2014
ietvaros te tapis projekts "Stūra māja".
Jurģis Klotiņš par 17. marta pasākuma idejas rašanos: “ Tautai ir
svarīgi atcerēties savus varoņus. Informācijas telpa ir ļoti
aizņemta ar 16. martu. LCP darbība līdz šim ir parādījusies
epizodiski. Ļoti daudzi par šo vēsturisko notikumu nezina”.

95. ● 2014.gada 22. jūnijā Dagdas
novadā kādā saimniecībā mājas
cūkām konstatēts klasiskais cūku
mēris. 26. jūnijā pie robežas ar
Baltkrieviju trim meža cūkām un
Krāslavas novadā trim mājas cūkām
konstatēts Āfrikas cūku mēris.
● 2014.gada 9. jūlijā Rīgā sākas 8.
Pasaules koru olimpiāde. Tajā
piedalās ap 20 000 dziedātāju no
visas pasaules.
● 2014.gada 25.augustā Latvijas
Tirdzniecības un rūpniecības
kamera sadarbībā ar partneriem
aizsāk sociālo kustību "
Latvijas labums", aicinot izvēlēties
un iegādāties Latvijā ražotas preces
un pakalpojumus.
Sociālā kustība “Pērc vietējo” nav īstermiņa
kampaņa, bet gan ilgtermiņa domāšana

96. ● 2014.gada oktobrī Ministru prezidente Laimdota
Straujuma ikgadējā ziņojumā Saeimai atzīmē, ka
apdraudējums Eiroatlantiskajai telpai saistībā ar
Krievijas īstenoto agresiju Ukrainā saglabājas kā
galvenā problēma Latvijas drošības kontekstā.
● 2014. gada 13. decembrī Rīgā pirmoreiz notiek
Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas
ceremonija.
● 2015. gada janvārī sāksies Latvijas prezidentūra
Eiropas Savienības Padomē. Katra Eiropas
Savienības (ES) dalībvalsts rotācijas kārtībā uz
sešiem mēnešiem kļūst par prezidējošo valsti un
vada ES Padomes darba norisi.

97. 2014. gada decembrī
Papildinājumiem, jautājumiem un ierosinājumiem:
lvf@inbox.lv
Sadarbībā ar e-misterija.lv un alare.lv