1. Ilga Grīnberga,
MF III, RSU 2011.

2. analizēt pleiras telpas punkciju izraisītās
komplikācija, to sastopamību un ārstēšanas
pasākumus

3. Izpētīt biežākās pleiras telpas punkcijas
izraisītās komplikācijas, to sastopamību un
ārstēšanu

4.  Veicot punkciju bez USG kontroles, biežāk ir novērojamas
komplikācijas
 Personāla pieredze spēlē būtisku lomu komplikāciju risku
samazināšanai
 Pacientiem ar anamnēzē esošām plaušu slimībām biežāk
novērojamas komplikācijas
 Biežākā komplikācija pēc pleiras telpas punkcijas ir pneimotoraks

6.  Pneimotoraks [3;4;5;7;13;14]
 Hemopneimotoraks [3]
 Hemotoraks [3;7]
 Hidrotoraks [5]
 Jatrogēna aknas/liesas punkcija [4;7]
 Pleiras empiēma [4;5;7]
 Plaušu tūska [4]
 Sāpes punkcijas laikā un pēc tās punkcijas vietā
[4;7;13]
 Hipotensija [13]
 Klepus [3;7]
 Hematoma vai seratoma [3]

7. Jāveic USG kontrolē
Personālam jābūt labi apmācītam un
pieredzējušam
Reducing Iatrogenic Risk in Thoracentesis
Establishing Best Practice Via Experiential Training in a Zero-Risk Environment. Darlene R.Duncan, MD,Timothy I. Morgenthaler , MD, FCCP, Jay H.Ryu, MD,
FCCP and Carig E.Daniels , MD, FCCP

9. Atkārtota punkcija
Medikamentozā
Etioloģiska.

10. Pleiras telpas punkcijas komplikācijas biežāk
novēro, ja izmanto lielākas punkcijas adatas par
20G, ja punkciju veic bez USG kontroles. Kā arī ja to
veic nepieredzējis speciālists un ja pacientam jau
anamnēzē ir kāda plaušu saslimšana.

12. Biežākās komplikācijas ir pneimotoraks,
hemotoraks / hemopneimotoraks,
hidrotoraks, jatrogēna aknas/liesas punkcija
un sāpes.

13. Biezāk pielietotās ārstēšanas metodes ir
atkārtota punkcija vai torakocentēze, kas
veikta USG vai CT kontrolē pieredzējušu
speciālistu vadībā.