Prezentācija izmantota lekcijā Rēzeknes augstskolā 2014. gada 22. oktobrī. Aplūkotās tēmas: Eiro zonas monetārās politikas galvenie mērķi – cenu stabilitāte. Cenu stabilitātes kvantitatīvā analīze, ietekme uz tautsaimniecību. Eiropas Centrālās bankas ietekme uz makroekonomiskajiem rādītājiem, monetārās politikas transmisijas mehānisms. Monetārās politikas praktiskā īstenošanās eiro zonā: monetārās politikas īstenošanas pamatprincipi, galvenie instrumenti, rezultāti, ieviešanas pieredze Latvijā. Esošās situācijas izvērtējums.

1. 1
Monetārā politika eiro zonā
Vija Mičūne, Latvijas Bankas vecākā ekonomiste
22.10.2014.

2. Eirozonas monetārās politikas mērķi
•Primārais mērķis – nodrošināt cenu stabilitāti (Līgums par Eiropas Savienības darbību, 127. pants)
ocenu stabilitāte ir svarīgs priekšnosacījums ekonomikas izaugsmei un dzīves līmeņa palielināšanai
omonetārā politika var ietekmēt cenu līmeni tautsaimniecībā
omonetārā politika var ietekmēt reālo ekonomiku tikai īstermiņā
•Citi mērķi
oatbalstīt ES ekonomisko politiku, tai skaitā “līdzsvarotu ekonomisko izaugsmi” un “pilnu nodarbinātību”
oizvairīties no pārlieku lielām IKP un nodarbinātības svārstībām
onodrošināt finanšu stabilitāti (finanšu tirgus uzraudzība, stipras finanšu institūcijas, tirgus fragmentācijas novēršana, cenu “burbuļu” nepieļaušana u.c.)

3. Cenu stabilitāte
•Cenu stabilitāte nozīmē izvairīšanos no ilgstošas un nozīmīgas inflācijas (cenu līmeņa pieauguma) un deflācijas (cenu līmeņa krituma) tautsaimniecībā
•Lielāka cenu stabilitāte
opalielina cenu mehānisma caurspīdīgumu, kas atvieglo lēmumu pieņemšanu par patēriņu un investīcijām
osamazina procentu likmēs iecenoto inflācijas riska prēmiju, palielinot vēlmi investēt
osamazina vajadzību pēc finanšu instrumentiem, kas novērš inflācijas vai deflācijas ietekmi
onovērš tirgus izkropļojumus, ko rada inflācija vai deflācija
onovērš ienākumu un turības pārdali, kas rodas negaidītas inflācijas vai deflācijas rezultātā
osekmē finanšu stabilitāti

4. Cenu stabilitātes kvantitatīvā definīcija
•1998.gada oktobrī ECB padome noteica cenu stabilitātes kvantitatīvo definīciju kā
o“Cenu stabilitāte ir definēta kā saskaņotā patēriņa cenu indeksa (SPCI) gada pieaugums eirozonā zem 2%”
•ECB padome ir paskaidrojusi, ka nodrošinot cenu stabilitāti, tā cenšas noturēt inflāciju zem, bet tuvu pie 2% vidējā termiņā
oInflācija zem, bet tuvu 2% ir pietiekoši zema, lai pilnībā izmantotu cenu stabilitātes priekšrocības
oŠāds inflācijas līmenis nodrošina pietiekoši lielu rezervi, lai neiestātos deflācija un varētu ņemt vērā inflācijas atšķirības dažādās eirozonas valstīs
•Cenu stabilitātes kvantitatīvās definīcija
opadara monetāro politiku caurspīdīgāku
oECB parāda inflācijas lielumu, kura ievērošana raksturo ECB galvenā uzdevuma izpildi
odod norādi gaidām par nākotnes cenu attīstību
•Fokuss uz visu eirozonu

5. Eirozonas inflācijai vidēji jābūt 2% līmenī
-1%
0%
1%
2%
3%
4%
5%
Eirozonas inflācija
ECB inflācijas mērķis
Avots: Bloomberg datu bāze

6. ECB ir izaicinājuma priekšā, jo eirozonas tautsaimniecības attīstība ir vāja un pietuvoties 2% inflācijas mērķim būs sarežģīti
-3.0%
-1.5%
0.0%
1.5%
3.0%
4.5%
6.0%
7.5%
Eirozonas CPI gada pārmaiņas
ASV CPI gada pārmaiņas
Iecenotais nākotnes eirozonas CPI (20.10.2014.)
-0.5 %
0.0 %
0.5 %
1.0 %
1.5 %
2.0 %
2.5 %
3.0 %
Eirozonas nulles kupona obligāciju peļņas likmes (20.10.2014.)
ASV nulles kupona obligāciju peļņas likmes (20.10.2014.)
Eirozonas nulles kupona obligāciju peļņas likmes (20.06.2014.)
ASV nulles kupona obligāciju peļņas likmes (20.06.2014.)
Inflācija eirozonā un ASV
Procentu likmes eirozonā un ASV
Avots: Bloomberg datu bāze
6

7. ECB monetārās politikas transmisijas mehānisms
•Monetārās politikas transmisijas mehānisms ir process, kurā monetārās politikas lēmumi ietekmē ekonomiku kopumā un tai skaitā cenu līmeni. Šo mehānismu raksturo daudz rādītāju un to ietekmes nobīde laikā (pie tam nobīdes ilgums nav zināms)
•Precīzu monetārās politikas lēmuma ietekmi uz ekonomiku un cenu līmeni ir grūti prognozēt

8. ECB monetārās politikas transmisijas mehānisma grafiskais attēls
Source: ECB mājas lapa

9. Banku procentu likmju un kredītu kanāli
•Banku procentu likmju kanāls – monetārās politikas lēmumu ietekme uz banku kredītu un noguldījumu procentu likmēm
•Banku procentu likmju kanāls skaidro, ka ekspansīvā monetārā politika
osamazina īstermiņa un pēc tam arī ilgtermiņa tirgus procentu likmes
otirgus procentu likmes kritums ietekmē reālās kredītu izmaksas un reālās depozītu procentu likmes
•Banku kredītu kanāls – monetārās politikas lēmumu ietekme uz banku kredītu piedāvājumu
•Banku kredītu kanāls skaidro, ka ekspansīvā monetārā politika
osamazina noguldījumus bankās, līdz ar to banku pasīvus un aktīvus, tostarp arī kredītus
ovar arī radīt arī pretēju efektu, ja bankas noguldījumus aizstāj ar tirgus finansējumu jeb nodarbojas ar vērtspapīrošanu (angl. – securitization) un iegūto finansējumu novirza kredītiem, uzņemoties lielāku risku
•Praksē banku kredītu kanāls darbojas tandēmā ar procentu likmju kanālu

10. Banku kapitāla kanāls (regulatora prasību ietekme)
•Banku kapitāla pietiekamība var ietekmēt banku kredītu piedāvājumu:
obankām ar augstāku kapitāla pietiekamību ir vieglāka pieeja finansējumam, kas ļauj kreditēt
obankām ar zemāku kapitāla pietiekamību ir sarežģītāka pieeja finansējumam un to darbību monetārā politika ietekmēs vairāk
•Šis kanāls kļūst svarīgāks krīžu laikos, kad kapitālu piesaistīt nav viegli
•Banku kapitāla kanāls nozīmīgs arī saistībā ar Bāzeles III kapitāla pietiekamības prasībām Eiropas bankām

11. Pēc ECB galveno refinansēšanas operāciju likmes pazeminājuma saruka arī MFI eiro zonas nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām izsniegto kredītu likmes
0 %
1 %
2 %
3 %
4 %
5 %
6 %
7 %
8 %
EURIBOR 3M
ECB galveno refinansēšanas operāciju procentu likme
Eiro zonas MFI nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu ar apmēru līdz 1 milj. eiro procentu likme
Eiro zonas MFI nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu ar apmēru virs 1 milj. eiro procentu likme
Eiro zonas MFI mājsaimniecībām patēriņam izsniegto kredītu procentu likme
Eiro zonas MFI mājsaimniecībām mājokļa iegādei izsniegto kredītu procentu likme
ECB galveno refinansēšanas operāciju, eiro naudas tirgus un eiro zonas MFI kredītu likmes (%)
11
Avots: ECB dati

12. Vairākās eiro zonas valstīs eiro aizņemšanās izmaksas ir salīdzinoši augstākas nekā pārējās
0
1
2
3
4
5
6
7
0%
1%
2%
3%
4%
5%
6%
7%
I
III
V
VII
I
III
V
VII
I
III
V
VII
I
III
V
VII
I
III
V
VII
I
III
V
VII
I
III
V
VII
I
III
V
VII
I
III
V
VII
I
III
V
VII
I
III
V
VII
I
III
V
VII
I
III
V
VII
I
III
V
VII
I
III
V
VII
I
III
V
VII
I
III
V
VII
I
III
V
VII
2014
2014
2014
2014
2014
2014
2014
2014
2014
2014
2014
2014
2014
2014
2014
2014
2014
2014
Austrija
Beļģija
Kipra
Vācija
Igaunija
Spānija
Somija
Francija
Grieķija
Īrija
Itālija
Luksemburga
Latvija
Malta
Nīderlande
Portugāle
Slovēnija
Slovākija
Līdz 1 gadam
Virs 1 gada
Nefinanšu sabiedrību un mājsaimniecību eiro aizņemšanās izmaksas monetārajās finanšu iestādēs (%)
12
Avots: ECB dati

13. ECB monetārās politikas pamatnostādnes
•Saglabāt transmisijas mehānisma funkcionēšanu
•Naudas tirgus funkcionēšana ir ļoti svarīga ECB procentu likmju transmisijas mehānismā
•Skatīties nākotnē. Monetārās politikas maiņa šodien ietekmēs cenu līmeni pēc dažiem ceturkšņiem vai gadiem
•Fokuss uz vidēju termiņu, lai reālajā ekonomikā nebūtu nevajadzīgu īstermiņa svārstību
•Īstermiņā monetārā politika var pretdarboties negaidītiem cenu līmeņa šokiem, piemēram, izmaiņām dabas resursu cenās
•Virzīt inflācijas gaidas. Svarīgi, ka centrālā banka paziņo savus mērķus, stingri pieturas pie noteiktas monetārās politikas realizācijas, atklāti un skaidri komunicē savus lēmumus un aktivitātes
•Balstīties uz plašu rādītāju loku. Jāņem vērā visa pieejamā informācija, jālieto vairākas metodes un modeļi, lai saprastu kādi faktori ietekmē inflāciju un ekonomisko izaugsmi

14. Likviditātes analīze
•Banku sistēmas likviditātes vajadzību rada obligātās rezerves (ko nosaka ECB) un autonomie faktori (ko parasti ECB tieši nevar ietekmēt)
•Autonomie faktori: banknotes apgrozībā, valdības noguldījumi centrālajā bankā, citu institūciju noguldījumi centrālajā bankā u.c.
•ECB parasti nodrošina banku vajadzības pēc likviditātes ar atklātajām tirgus operācijām
•Ja tomēr likviditāte nav bijusi vienmērīgi sadalīta, bankas var dienas beigās izmantot ECB noguldījumu vai aizdevumu iespēju uz nakti
•Likviditātes situācija nosaka, kur naudas tirgus likmes atrodas iepretim centrālās bankas noteiktajam procentu likmju koridoram

15. ECB monetāro operāciju iedalījums
•Fiksētas likmes izsoļu procedūra
•Loti ilga termiņa refinansēšanas operācijas
•Ilgtermiņa refinansēšanas mērķoperācijas
•Likviditāte ārvalstu valūtās
•Ķīlas prasību atvieglošana Papildu likviditātes atbalsts
•Nodrošināto obligāciju pirkšanas programmas
•Vērtspapīru tirgus programma
•Tiešo monetāro darījumu programma
•Ar aktīviem segto vērtspapīru pirkšanas programma
Aktīvu uzpirkšanas programmas
•Rezerves prasību samazināšana
•Nākotnes gaidu veidošana
Citas Regulārās operācijas
Ārkārtas operācijas
•Galvenās refinansēšanas operācijas
•Ilgtermiņa refinansēšanas operācijas
•Precizējošās
•Strukturālās Atklātās tirgus operācijas
•Aizdevuma iespējas uz nakti
•Noguldījumu iespējas Pastāvīgās aizdevumu/ noguldījumu iespējas
•Rezervju bāze
•Reservju prasības
•Atlīdzība par rezervēm
Minimālās rezervju prasības
Kopš 2007.gada augusta

16. Galvenās refinansēšanas operācijas – iknedēļas likviditāti palielinoši darījumi ar 1 nedēļas termiņu
1. Finanšu krīzes fāze
Fiksētas likmes izsoļu procedūra
Pirmā 1-gada operācija
Īslaicīgs uzlabojums pasaules finanšu krīzes laikā
2. Finanšu krīzes fāze
Divu 1-gada operāciju ieviešana
Divu 3-gadu operāciju ieviešana
3-mēnešu, 6-mēnešu un 1-gada operāciju pārtraukšana
0
50
100
150
200
250
300
350
400
0
50
100
150
200
250
300
350
400
EUR, miljardi
EUR, miljardi
Spānija
Portugāle
Itālija
Grieķija
Īrija
Belģija
Vācija
Pārējās eirozonas valstis
Eirosistēmas galveno refinansēšanas operāciju atlikums mēneša beigās valstu dalījumā
Avots: Bloomberg datubāze un ECB mājas lapa

17. Fiksētas likmes izsoļu procedūra ar pilnu piešķīrumu – dod iespēju eiro zonas bankām neierobežoti aizņemties pa fiksētu likmi
0p.p.
10p.p.
20p.p.
30p.p.
40p.p.
50p.p.
0 %
1 %
2 %
3 %
4 %
5 %
Likmju starpība (labā ass)
Minimālā likme
Robežlikme
0%
1%
2%
3%
4%
5%
Fiksēta izsoles likme
Galveno refinansēšanas operāciju procentu likme
0%
25%
50%
75%
100%
125%
0
100
200
300
400
500
Pieprasīts
Piešķirts
PIRMS KRĪZES
0%
25%
50%
75%
100%
125%
0
100
200
300
400
500
Apmierināts, % (labā ass)
Pieprasītais un piešķirtais galveno refinansēšanas operāciju apjoms
KRĪZES LAIKĀ
Avots: Bloomberg datubāze un ECB mājas lapa

18. Ilgtermiņa refinansēšanas operācijas – regulāri likviditāti palielinoši darījumi ar termiņu no 1 par 12 mēnešiem
0
200
400
600
800
1000
1200
1400
EUR, miljardi
1-mēneša
3-mēneša
6-mēnešu
1-gada
3-gadu
3-mēnešu operācijas *tika izmantotas jau pirms krīzes *sākoties krīzei, ECB nodrošināja papildu operācijas *papildu operācijas tika pārtrauktas 2009.XII
6-mēnešu *1. oper. – 2008.III *pārtrauktas 2009. XII * atjaunota 2011.VII
12-mēnešu
*1. oper. – 2009.VII
*2. oper. – 2011.X
* 3. oper. – 2011.XII
Eirosistēmas ilgtermiņa refinansēšanas operāciju atlikums mēneša beigās dalījumā pa termiņiem
Avots: Thomson Reuters un Bloomberg datubāzes

19. 3-gadu ilgtermiņa refinansēšanas operācijas – paredz iespēju atmaksāt aizņēmumu divus gadus pirms operācijas termiņa beigām
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
100%
Atmaksāts, % no sākotnējā apjoma
Vid. 8 mljrd. eiro nedēļā
Vid. 2 mljrd. eiro nedēļā
Vid. 7 mljrd. eiro nedēļā
3- gadu operāciju atmaksāšana
1.operācija
2.operācija
Piešķirts
2011.gada 21.decembrī
2012.gada 29.februārī
Izsoles procedūra
Fiksētas likmes ar pilnu piešķīrumu
Piešķirts (EUR miljradi)
489.2
529.5
Saņēmēju skaits
523
800
Atmaksāts (EUR miljradi)
306.2
230.5
Atmaksāts (%)
62.6
43.5
•Procentuāli vairāk aizdevumu atmaksājušas
omazas un lielas eirozonas bankas
oeirozonas kodolu veidojošo valstu bankas
•Bankām ir tendence atmaksāt vai nu visu aizņēmumu, vai tikai mazu daļu no tā
Avots: Bloomberg datubāze un ECB Centrālo bankieru semināra materiāli

20. Ilgtermiņa refinansēšanas operācijas – izmanto Eiropas parāda krīzes vissmagāk skartās valstis
1. Finanšu krīzes fāze
Fiksētas likmes izsoles procedūra
Pirmā 1-gada operācija
Īslaicīgs uzlabojums pasaules finanšu krīzes laikā
2. Finanšu krīzes fāze
Divu 1-gada operāciju ieviešana
Divu 3-gadu operāciju ieviešana
3-mēnešu, 6-mēnešu un 1-gada operāciju pārtraukšana
0
200
400
600
800
1,000
1,200
0
200
400
600
800
1,000
1,200
EUR, miljardi
EUR, miljardi
Spānija
Portugāle
Itālija
Grieķija
Īrija
Belģija
Vācija
Pārējās eirozonas valstis
Eirosistēmas ilgtermiņa refinansēšanas operāciju atlikums mēneša beigās dalījumā pa valstīm
Avots: Bloomberg datubāze un ECB mājas lapa

21. Noguldījuma iespēja/aizdevumu iespēja uz nakti – pastāvīga iespēja, ko var izmantot, lai nacionālajā centrālajā bankā veiktu noguldījumus/no tās aizņemtos uz nakti pa noteiktu procentu likmi
-0.5 %
0.0 %
0.5 %
1.0 %
1.5 %
2.0 %
2.5 %
3.0 %
3.5 %
4.0 %
4.5 %
5.0 %
0
100
200
300
400
500
600
700
800
900
1,000
1,100
EUR, miljardi
Noguldījumu iespēja, apjoms
Noguldījumu iespēja, procentu likme (labā ass)
Noguldījumu iespēja
Aizdevumu iespēja uz nakti
0.0 %
0.5 %
1.0 %
1.5 %
2.0 %
2.5 %
3.0 %
3.5 %
4.0 %
4.5 %
5.0 %
5.5 %
0
2
4
6
8
10
12
14
16
18
20
22
EUR, miljardi
Aizdevumu iespēja uz nakti, apjoms
Aizdevuma iespēja uz nakti, procentu likme (labā ass)
Avots: ECB mājas lapa

22. Likviditātes pārpalikuma samazināšanās/palielināšanās nosaka naudas tirgus procentu likmju pieaugumu/samazinājumu
-200
0
200
400
600
800
1000
1200
-1 %
0 %
1 %
2 %
3 %
4 %
5 %
6 %
Mljrd. eiro
ECB likviditātes pārpalikums (l.a.)
Eonia likme
Noguldījumu iespējas likme
GRO likme
Aizdevumu iespējas uz nakti likme
EURIBOR 3M
EURIBOR 6M
ECB noteiktās procentu likmes un naudas tirgus procentu likmes
Avots: Bloomerg datubāze

23. Nodrošināto obligāciju 1. pirkšanas programma – ECB tirgū uzpirka nodrošinātās obligācijas no 2009. gada jūlija līdz 2010. gada jūnijam
•ieviesta ar mērķi:
opadarīt pieejamākus kreditēšanas nosacījumus kredītiestādēm un uzņēmumiem
ostimulēt kredītiestādes saglabāt kreditēšanu līdzšinējā apjomā vai pat to palielināt
•tika pieņemts lēmums pirkt tieši nodrošinātās obligācijas, jo:
oeiro zonas bankas tās izmanto kā finansējuma avotu
onodrošinātās obligācijas ir zema riska, augsta kredītreitinga finanšu instruments
•nodrošināto obligāciju nopirktais apjoms sasniedza plānotos 60 mljrd. eiro
•nodrošinātās obligācija tika pirktas gan primārajā, gan sekundārajā tirgū
•nodrošinātajām obligācijām tika izvirzīti vairāki kritēriji:
oemitētas eiro un tās emitents darbojas eiro zonā
oatbilst Eirosistēmas kredītoperācijās izmantotās ķīlas prasībām
oemisijas apjoms lielāks par 500 milj. eiro, bet ne zemāks kā 100 milj. eiro
ominimālais kredītreitings AA vai ekvivalents, bet jebkurā gadījumā ne zemāks par BBB-/Baa3
•nopirktās nodrošinātās obligācijas tika turētas līdz to termiņa beigām
•2014.gada 3.oktobrī programmas ietvaros uzpirkto vērtspapīru atlikums bija 31.9 mljrd. eiro

24. Nodrošināto obligāciju 2. pirkšanas programma – ECB tirgū uzpirka nodrošinātās obligācijas no 2011. gada novembra līdz 2012. gada oktobrim
•ieviesta ar līdzīgiem mērķiem kā 1. nodrošināto obligāciju pirkšanas programma:
opadarīt pieejamākus kreditēšanas nosacījumus kredītiestādēm un uzņēmumiem
ostimulēt kredītiestādes saglabāt kreditēšanu līdzšinējā apjomā vai pat to palielināt
•nodrošinātās obligācijas tika izvēlētas pirkšanai līdzīgu iemeslu dēļ kā iepriekš:
oeiro zonas bankas tās izmanto kā finansējuma avotu
onodrošinātās obligācijas ir zema riska, augsta kredītreitinga finanšu instruments
•tika plānots pirkt 40 mljrd. eiro apmērā, faktiski nopirktas16.4 mljrd. eiro apmērā
•pirktas gan primārajā, gan sekundārajā tirgū
•nodrošinātajām obligācijām tika izvirzīti vairāki kritēriji, piemēram:
oemitētas eiro un tās emitents darbojas eiro zonā
oatbilst Eirosistēmas kredītoperācijās izmantotās ķīlas prasībām
oemisijas apjoms lielāks par 300 milj. eiro un atlikušais termiņš ne ilgāks par 10.5 gadiem
ominimālais kredītreitings BBB- vai ekvivalents vismaz no vienas vadošās kredītreitingu aģentūras
•nacionālās centrālās bankas nopirktās nodrošinātās obligācijas var aizdot
•2014.gada 3.oktobrī programmas ietvaros uzpirkto vērtspapīru atlikums bija €13.5 mljrd. eiro

25. Vērtspapīru tirgus programma – ECB tirgū aktīvi uzpirka vērtspapīrus no 2010. gada maija līdz 2011. gada augustam
•ieviesta ar mērķiem:
oatrisināt problēmas tajos vērtspapīru tirgus segmentos, kas kavē ECB monetārās politikas īstenošanu
onodrošināt likviditāti vāji funkcionējošos tirgus segmentos
•eiro zonas valsts un privātie parāda vērtspapīri tika pirkti sekundārajā tirgū
•pērkot vērtspapīrus tika ņemti vērā attiecīgo eiro zonas valstu valdības vēlme un atsevišķos gadījumos papildu apņemšanās veikt nepieciešamos fiskālās politika mērus, lai sasniegtu īstermiņa un vidēja termiņa fiskālos mērķus
•radītā papildu likviditāte tiek sterilizēta ar iknedēļas 7-dienu termiņnoguldījumiem
•visvairāk vērtspapīru tika nopirkts:
o2010.gada maijā, kad Grieķija iesniedza oficiālu atbalsta pieprasījumu
o2011.gada augustā, kad strauji pieauga Itālijas un Spānijas valsts obligāciju peļņas procentu likmes
•oficiāli darbību beidza 2012.gada 6. septembrī, kad tika paziņots par Tiešo monetāro darījumu programmas tehnisko ietvaru
•2014. gada 26.septembrī programmas ietvaros uzpirkto vērtspapīru atlikums bija €148.7mljrd. eiro

26. Tiešo monetāro darījumu programma – ECB vērtspapīru pirkšanas programma, kas spēkā no 2012. gada septembra
•ieviesta 2012. gada septembrī
•eiro zonas valsts vērtspapīri tiek pirkti pie nosacījuma, ka valsts vienojas par EFSF/ESM atbalstu
•fokusēta uz vērtspapīriem ar termiņu no 1 līdz 3 gadiem
•pari passu statuss attiecībā pret pārējiem kreditoriem
•nav iepriekš noteikta limita
•tiek sterilizēta
•informāciju par nopirkto vērtspapīru apjomu plānots publicēt katru nedēļu
•informāciju par nopirkto vērtspapīru vidējo termiņu un dalījumu pa valstīm plānots publicēt katru mēnesi
•programma tiek novērtēta kā veiksmīga, lai gan netika nopirkts neviens vērtspapīrs

27. Eirozonas perifērijas valstīs valsts obligāciju peļņas procentu likmju starpība ar Vācijas obligāciju peļņas procentu likmēm ievērojami sarukusi
0.0
2.5
5.0
7.5
10.0
12.5
15.0
EUR, miljardi
Vērtspapīru tirgus programma
Nodrošināto obligāciju 2. programma
Nodrošināto obligāciju 1. programma
bp.
700 bp.
1400 bp.
2100 bp.
2800 bp.
3500 bp.
4200 bp.
bp.
300 bp.
600 bp.
900 bp.
1200 bp.
1500 bp.
1800 bp.
Portugāle
Itālija
Spānija
Grieķija (labā ass)
10-gadu valsts obligāciju peļņas likmes starpība ar Vācijas obligāciju peļņas likmi
NVPP–1
NVPP–2
VTP
TMDP
Nopirkto vērtspapīru apjoms nedēļā
Avots: Bloomberg datubāze

28. ECB Prezidents uzrunā De Nederlandsche Bank 200 gadiem veltītajā konferencē iezīmē iespējamos ECB nākotnes rīcības virzienus
•Īstermiņa naudas tirgus likmju kāpums ietekmēs naudas tirgus likmju nākotnes izredzes vidējā termiņā, stingrāka monetārā politika citos reģionos veicinās eirozonas valsts obligāciju peļņas procentu likmju kāpumu, ievērojami nostiprināsies eiro valūtas kurss
oprocentu likmju samazināšana, t.sk. negatīva noguldījumu iespēju procentu likme
ofiksētas likmes izsoļu procedūras ar pilnu piešķīrumu termiņa pagarināšana pēc 2015. gada jūlija
ojaunas ilgtermiņa refinansēšanas operācijas
•kreditēšanas nosacījumi pakāpeniski neuzlabosies, kā paredzēts:
oilgtermiņa refinansēšanas operācijas ar nosacījumu, ka saņēmējs palielinās izsniegto kredītu apjomu
oar aktīviem segto vērtspapīru pirkšanas programma
•inflācijas vidēja termiņa nākotnes izredzes pasliktināties
oaktīvu uzpirkšanas programma
ECB rīkosies, ja

29. Daudzām eirozonas valstīm kredītu atlikums sarūk
-20%
-15%
-10%
-5%
0%
5%
10%
AT
BE
CY
DE
EE
ES
FI
FR
GR
MFI privātajam sektoram izsniegto kredītu atlikuma gada pieauguma temps (%)
29
Avots: ECB mājas lapa
-20%
-15%
-10%
-5%
0%
5%
10%
IE
IT
LU
LV
MT
NT
PT
SI
SK
2013
2014 I – VII
2014 VIII

30. Nepietiekama kreditēšana palēnina reālās tautsaimniecības attīstību
30
IEKŠZEMES KOPPRODUKTS
Lēnāk pieaugot vai pat sarūkot
investīcijām un mājsaimniecību
patēriņam, reālās tautsaimniecības
attīstība pavājinās
PATĒRIŅŠ INVESTĪCIJAS
Samazinoties kreditēšanai,
uzņēmumiem kļūst grūtāk piesaistīt
nepieciešamo finansējumu
investīcijām
Kreditēšanās samazināšanās ietekmē
mājsaimniecību patēriņu, kam dažādi
pirkumi kļūst mazāk pieejami
KREDITĒŠANA

31. Ilgtermiņa refinansēšanas mērķoperācijas veidotas, lai veicinātu kreditēšanas attīstību
1. un 2. izsolēs bankas kopsummā varēs aizņemties līdz 7% no eiro zonas nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikuma 2014.IV (izņemot mājsaimniecību mājokļa kredītus)
Naudas daudzums, ko bankas varēs aizņemties 3. – 8. izsolēs ir atkarīgs no tā, cik daudz jaunu kredītu tās izsniegs eiro zonas nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām (izņemot mājokļa kredītus)
Ja bankas NEIZSNIEGS pietiekoši daudz JAUNU kredītu, tām TLTRO ietvaros aizņemtā nauda pilnībā vai daļēji būs JĀATGRIEŽ ATPAKAĻ ĀTRĀK (2016. IX)
2015. III
2015. VI
2015. IX
2015.XII
2016.III
2016.VI
2014. IX
2014. XII
C1
C2
C3
C4
C5
C6
C7
C8
1. – 2. izsole
C1+C2 ≤ 7% OL,
C1 un C2 ir aizdevuma apjoms attiecīgi 1. un 2. izsolē; OL – attiecināmo kredītu atlikums 2014. IV
Banka pirmajās divās izsolēs varēs aizņemties:
3. – 8. izsoles
Ck ≤ 3 x (CNLk – BEk) – (C3+ C4 … + Ck-1)
C3 , C4, … Ck ir aizdevuma apjoms attiecīgi 3., 4. un k-tajā izsolē CNLk – no 2014. V līdz noteiktam laikam īsi pirms k-tās izsoles uzkrātie neto attiecināmie kredīti BEk – atsauces līmenis, kas aprēķināts, balstoties uz neto attiecināmo kredītu datiem no 2013.V līdz 2014.IV
Banka k-tajā izsolē varēs aizņemties:
ja starpība ir pozitīva
31

32. Ar aktīviem segto vērtspapīru un nodrošināto vērtspapīru uzpirkšanas programmas – tiks uzsākta šā gada 4.ceturksnī
•ilgs vismaz 2 gadus
•programmu mērķis ir veicināt monetārās politikas transmisiju un kreditēšanu eirozonā
•nodrošinātās obligācijas
otiks pirktas gan primārajā, gan sekundārajā tirgū
otām ir izvirzīti vairāki kritēriji, piemēram:
•emitētas eiro un tās emitents darbojas eiro zonā
•atbilst Eirosistēmas kredītoperācijās izmantotās ķīlas prasībām
•Kredī†reitinga ierobežojums
onacionālās centrālās bankas nopirktās nodrošinātās obligācijas varēs aizdot

33. Krīzes laikā Eirosistēmas bilances aktīvi ievērojami pieauga, pēs tam samazinājās, atgriežoties pie normāla līmeņa. Tuvāko gadu laikā tie atkal pieaugs
-3500
-3000
-2500
-2000
-1500
-1000
-500
0
500
1000
1500
2000
2500
3000
3500
-3500
-3000
-2500
-2000
-1500
-1000
-500
0
500
1000
1500
2000
2500
3000
3500
Citi aktīvi
Vērtspapīri un vispārējās valdības parāds
Citas prasības pret eiro zonas kredītiestādēm
Citas operācijas
Ilgtermiņa refinansēšanas operācijas
Galvenās refinansēšanas operācijas
Ārvaltu eiro aktīvi
Ārvalstu valūtas rezerves Eiropā
Ārvalstu valūtas rezerves ārpus Eiropas
Zelts un zeltā izteiktas prasības
Pašu kapitāls un rezerves
Pārvērtēšanas konti un citas saistības
Saistības ārvalstu valūtā
Eiro saistības pret eiro zonas nerezidentiem
Eiro saistības pret eiro zonas rezidentiem
Citas ar operācijām un ķīlas pārvaldību saistītās prasības
Termiņdepozīti
Noguldījumu iespējas
Korkonti
Skaidra nauda apgrozībā
AKTĪVI
PASĪVI
Eirosistēmas bilance
Avots: Bloomberg datubāze

34. ECB uzdevumi monetārajā politikā
•Uzdevumi:
ointerpretēt ekonomikas attīstību
oanalizēt ekonomiskās attīstības ietekmi uz nākotnes cenu stabilitāti
oņemt vērā, kā monetārās politikas lēmumi iedarbojas uz ekonomiku
•Galvenās grūtības rodas no augsta nenoteiktības par:
oekonomikas šoku raksturojumu un lielumu
omakroekonomisko rādītāju savstarpējām sakarībām un šo sakarību stiprumu
omonetārās politikas transmisijas mehānismu

35. 35
Latvijas Banka
Latvijas Banka:
•līdzdarbojas monetārās politikas noteikšanā un īstenošanā;
•pārvalda rezerves aktīvus, t.sk. zelta rezerves;
•veicina maksājumu sistēmu raitu darbību;
•nodrošina starpbanku maksājumus;
•nodrošina raitu skaidras naudas apriti valstī;
•vāc, apkopo un publicē finanšu statistiku;
•pārstāv Latvijas intereses starptautiskās finanšu institūcijās.
To dara:
•ekonomisti un ekonometristi;
•grāmatveži;
•finanšu tirgus analītiķi;
•statistiķi;
•maksājumu sistēmu eksperti;
•finanšu ieguldījumu portfeļa vadītāji;
•kases operāciju metodikas eksperti;
•maksājumu un finanšu tirgus analītiķi.

36. 36
Studentu zinātniski pētniecisko darbu konkurss
Darbu iesniegšana:
Bankā no 2015. gada 18. maija līdz 29. maijam.
Naudas balvas:
I vieta – 2000 eiro;
divas II vietas – 1 250 eiro katram;
trīs III vietas – 700 eiro katram.
Konkursa mērķis: veicināt Latvijas tautsaimniecības makroekonomisko problēmu apzināšanu un analīzi un stimulēt augstāko mācību iestāžu studentu pētnieciskās domas attīstību.
Tēmas: piedāvāts plašs makroekonomisko tēmu loks, kas aplūkojamas Latvijas, Baltijas valstu vai eiro zonas tautsaimniecības kontekstā.

37. 37
Vairāk informācijas: MAKROEKONOMIKA.LV

38. 38
PALDIES PAR UZMANĪBU!
Diskusija Aptaujas anketa